Sadaļas Sadaļas

Radu dienās Tallinā atklāta lībiešu izcelsmes grafiķes Baibas Dambergas izstāde

Atklājot somugru tautu Radu dienas (Hõimupäevad 2015) Igaunijā, aizvadīta lībiešu izcelsmes grafiķes Baibas Dambergas izstādes “Depozīts” (Hoius) atklāšana. No 7. līdz 31. oktobrim tā būs apskatāma “Kloostri Ait” izstāžu zālē Tallinā.

Oktobrim pienākot, Igaunijā tiek rīkotas ikgadējās somugru tautu Radu dienas. Visa mēneša garumā tiek piedāvāta daudzpusīga programma, un tās ietvaros notiek somugru tautām veltīti koncerti, izstādes, semināri, filmu un kultūras vakari. Lībiešu izcelsmes grafiķes Baibas Dambergas izstāde “Depozīts” atklāja šī gada Radu dienu Igaunijā Lībiešu kultūras vakaru. Vakara programmā uzstājās Baiba Damberga ar savas dzejas lasījumiem un Igaunijas latviešu folkloras kopa “Rēvele” ar sagatavotu līvu mūzikas programmu.

Baiba Damberga

Profesionālā un radošā darbība cieši saistīta ar lībiešu tematiku. Izveidojusi bukletu „Lībiešu māksla”, sagatavojusi mākslas sadaļu Lībiešu valodas un kultūras portālā livones.lv, uzrakstījusi stāstu par lībiešu izcelsmes mākslinieku Jāni Belti „Belte, tas mālders” (publicēts žurnālā „Karogs” 2/2002).

Dzejoļi publicēti antoloģijā „Es viltīgāks par tevi, menca” u. c., raksta arī humoreskas. Viena no lībiešu jauniešu ansambļa „Vīm” dibinātājiem, vadītājiem un dalībniekiem. Dziedājusi ansamblī „Līvlist”.

Viena no "Līvõ kultūr sidām" dibinātājām, rosīga lībiešu valodas lietošanas propagandētāja.

Par ieguldījumu lībiešu kultūrā saņēmusi aģentūras „Rīga-800" prēmiju (2000).

Izstādē “Depozīts” apkopoti darbi, kas galvenokārt radīti pēdējo piecpadsmit gadu laikā, tādējādi skatītājam tiek dota iespēja izsekot līdzi mākslinieces radošajai darbībai, mainīgajiem motīviem un grafikas darbos pielietotajai tehnikai. Ekspozīcijas kodols sastāv no mākslinieces jaunākajiem darbiem - lībiešu monētu sēriju. Baiba Damberga izstādes atklāšanas vakarā par šīs sērijas darbiem atklāj, ka, balstoties uz domu par lībiešu republiku, kaut arī tā varbūt ir virtuāla vai kaut kādā ziņā netverama, māksliniece apspēlējusi ideju par pašiem savu naudu ar kultūras darbinieku portretiem, pamatojot, ka “patiesībā jau pati kultūra ir visas naudas segums, zelts.” Grafiķe izstādes aprakstā norāda, ka lībiešu nauda ir stabila valūta, jo tās segumā liktas neapstrīdamas vērtības - lībiešu kultūras pērles, cilvēki un daba.

Kā pati māksliniece saka, “man vienmēr ir bijis svarīgi tas, no kurienes es esmu nākusi.” Baiba Damberga sarunā ar lsm.lv atklāj, ka motīvi, pēc kuriem vadīties darbos, visbiežāk uzrodas paši.

“Impulsi mēdz būt visdažādākie, tie uzrodas negaidīti - dabā, sadzīvē, ieraugot ko tādu, kā patiesībā nav. Tad rodas vēlme fiksēt šo mirkļa sajūtas trauslumu,” apraksta izstādes darbu autore, skaidrojot, ka viņai īpaši tuvs ir miniatūras formāts un klasiskā oforta tehnika, kas ļauj apvienot smalku un detalizētu zīmējumu ar skaidri nolasāmu ideju.

“Idejas skaidrība, tāpat kā izpildījuma kvalitāte darbā man ir būtiska neatkarīgi no sižeta, tehnikas vai formāta. Protams, arī formāts diktē zināmus noteikumus, tālab lielākas kompozīcijas arī risinu nosacītāk, vispārinātāk, tomēr paturot idejas līniju,” norāda māksliniece, turpinot, ka ne tikai radīt noskaņu ir nozīmīgi, bet galvenokārt balstīt darbu uz konkrētu ideju, ko skatītājam vajadzētu atpazīt.

“Man nav svarīgi, ka varbūt skatītājs to tulkos citādi, bet svarīgi, lai viņu piesaistītu tas, ko viņš redz,” saka grafiķe.

Ievadot Lībiešu kultūras vakaru ar savas dzejas lasījumiem, Baiba Damberga skaidro, ka lībieši vienmēr bijusi tauta, kas apvienojuši nepieciešamību darīt dažādus darbus ar vajadzību izpausties dažādos veidos. Kā skaidro pati māksliniece, no seniem laikiem jau kļuvis skaidrs, ka katram lībietim piemīt dzejnieka iezīmes. Kā pārsteidzošs pierādījums tam esot bijusi 1998. gadā Lībiešu kultūras centra (Līvõ kultūr sidām) izdotās lībiešu izcelsmes autoru dzejas grāmata „Kui sūolõbõd līvlizt/Kā iznirst lībieši". Baiba stāsta, ka “ļoti liela daļa no šiem autoriem ir vienkārši zvejnieki, jūrmalas iedzīvotāji, kuriem nebija īpaša literāta izglītība. Šajos autoros bijusi vēlme izteikties dzejā, un galvenās tēmas, par kurām rakstīta dzeja un kuras bijušas tik tuvas lībiešu kultūrai, ir dzimtais krasts, zveja, mežs, daba."

Kā vēsta Lībiešu kultūras un valodas portāls, Latvijā ir daudz lībiskas izcelsmes mākslinieku: Jānis Belte, Vilnis Blažēvičs, Baiba Damberga, Valts Ernštreits, Solveiga Lamstera, Rita Lele, Lilita Līce u.c., un 2011. gadā notika jau trešā viņu darbu izstāde. Pirmā stājmākslas izstāde “Līvõd kuņšt” tika atklāta 1994. gadā. Šis gads ir īpaši nozīmīgs ar to, ka tajā tika nodibināts Lībiešu kultūras centrs.

Uzskatot, ka dziļākai izpētei par lībiešu saknēm latviešu mākslinieku vidū būtu nepieciešama cieša sadarbība ar mākslas vēsturniekiem, Baiba atklāj, ka “tik, cik es interesējos, tad viens otrs liels pārsteigums bija, ka arī latviešu mākslinieku vidē tomēr ir tās lībiskās saknes. Tās varbūt arī varētu attiecināt uz lībiešu mākslu, jo māksla patiesībā ir tik demokrātisks izteiksmes veids, kas nav saistīts ar valodu vai rakstu valodu, bet gan ar tēlu valodu. Tāpēc ir ļoti grūti nodalīt noteiktas nianses.”

Plašāks ieskats Igaunijas somugru tautu Radu dienu programmā igauņu valodā šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt