Purvīša balvai nominēti Ances Vilnītes, Ievas Kraules-Kūnas un Sabīnes Verneres darbi

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, "Purvīša balvas 2023" ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi Anci Vilnīti par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs", Sabīni Verneri par personālizstādi "O" un Ievu Krauli-Kūnu par personālizstādi "Kur manas kārtis kritušas", informēja balvas rīkotāji.

Ances Vilnītes personālizstāde "Dievs Tēvs Debesīs" mākslas telpā "Brīvība" (10.12.2021.–08.01.2022.)

"Ances Vilnītes izstāde ir atkailinošs stāsts par viņas attiecībām ar tēvu alkoholiķi, kas plašākā kontekstā liek domāt par postpadomju valstu alkoholisma problēmu, kā arī par iemesliem, kas noveduši pie tā, ka tik daudzām Latvijas ģimenēm ir līdzīga pieredze. Izstāde kopumā skatāma kā instalācija, kurā veiksmīgi integrētas dokumentālas fotogrāfijas no Ances bērnības, glezniecības darbi, priekšmeti, kas palikuši, kad tētis jau aizgājis, tam visam kopā veidojot miglainu nošķīrumu starp dokumentalitāti un fikciju un kļūstot no personīga stāsta par mūsu visu kopīgu pārdzīvojumu. Uzskatu, ka nomināciju pamato Ances spēja un drosme sava tēta tēlā iekodēt vientulības, izolētības, atsvešinātības un dzīves monotonuma sajūtu, pielaist skatītāju tik tuvu traumai un vienlaikus arī neizmērojamajai mīlestībai, ka kļūst neērti un nedaudz pat kauns," izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Sabīnes Verneres personālizstāde "O" kultūrtelpas "Tu jau zini kur" Mazajā zālē (12.10.–20.10.2021)

""O" – apbrīnas nopūta, riņķveida kustība, ekstāzes elsas. Šajā izstādē Sabīnes Verneres ilgstošā refleksija par ķermeni šķietami sasniedz savu kulmināciju. Erotisms, ko sagaidāmi izstaro mākslinieces darbi, šoreiz sevišķi nepārprotami atsaucas uz antīko priekšstatu par erōs kā alkām atjaunot zaudēto pilnību, saplūstot vienā ar citu. Līdz ar fantāziju par šādu saplūsmi māksliniece skaudri artikulē arī tās nolemtību neveiksmei: ja arī mītiskā pilnība kādreiz ir pastāvējusi, mūsu acu priekšā drīzāk paveras tās drupas. Ambivalenci, ko rada nepiepildāmā tieksme, paspilgtina arī daļēja robežu izpludināšana starp cilvēcisko un dzīvniecisko, sievišķo un vīrišķo, ķermenisko un tehnoloģisko. Izcilā izstādes scenogrāfija vārda vistiešākajā nozīmē kļūst par darba daļu: pakļaujot gleznojuma uztveri gaismas stara riņķošanai, tā kāpina neērtuma sajūtu, ko pauž mākslinieces pētītais neomulīgais ķermeniskums. Bagātīgā satura un smalki izkoptās formas produktīvais līdzsvars padara Sabīnes Verneres izstādi par spilgtu mākslas notikumu gada pēdējos mēnešos," izvēli skaidro filozofs Igors Gubenko.

Sabīne Vernere "O"

Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde "Kur manas kārtis kritušas" (piedaloties Ērikam Božim, Andrim Brežem, Ievai Iltnerei, Ojāram Pētersonam un Sarmītei Māliņai) Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (14.10.–30.12.2021)

"Šķiet, ka šī ir viena no retajām pēdējā laikā redzētajām tik ļoti ietilpīgām personālizstādēm. Protams, ja to var saukt par personālizstādi. Izteikti personiskais stāsts par konkrēto periodu ir ieguvis objektīva vērojuma apliecinājumu, izgaismojot atsevišķus problēmjautājumus, kam regulārajā izstāžu dzīvē, vismaz Latvijas galvaspilsētā, neatrodas vieta tīri fiziskā izpratnē. Regulāru izstāžu vai mākslas projektu realizācijas, kas apskata nesenās pagātnes mākslas parādības, interpretē tās un dod iespēju vēl dzīvajiem autoriem būt par šī procesa sastāvdaļu, ir gaistoša prakse, kas bez patstāvīgas telpas –  piemēram, laikmetīgās mākslas muzeja, –  vienkārši pazūd," izvēli pamato LMA prorektore studiju darbā Antra Priede.

Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Kur manas kārtis kritušas”

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija arī:

  • Jāņa Šneidera izstāde "IBIDEM" galerijā "Look!" (15.10.–04.12.2021);
  • Sandras Krastiņas personālizstāde "Viena vienīgā vienība" galerijā "Māksla XO" (30.09.–15.12.2021.);
  • Arņa Balčus fotogrāmata "Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem".

Atbalstot "Purvīša balvas 2021" ekspertu iniciatīvu, publiskoti to ekspertu nomināciju pamatojumi, kas attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst, ar tiem var iepazīties balvas vietnē.

Eksperti 2021.– 2022. gadā

No 2021. gada 1. janvāra "Purvīša balvas 2023" ietvaros darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" laikmetīgās mākslas centra Programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti