"Mēs jau strādājam ar tām lietām, ko sabiedrība jau ir atzinusi un izmeklējusi, un devusi kā paliekošu vērtību. Mūsu ziņā kā labam instrumentam ir to iemūžināt aktuālā, pārliecinošā un laikmetīgā veidā," par mākslinieka darbu teic Ģirts Burvis.
Savienojot dažādus materiālus, tādējādi radot netradicionālus virzienus, tēlnieks Ģirts Burvis jaunākajā personālizstādē demonstrē identitātes izpausmes mūsdienu formu un jaunu risinājumu meklējumus. Ar to mākslinieks nodarbojas jau 40 gadus, kuru laikā izveidojis ievērojamu skaitu darbu, kas ir apskatāmi daudzviet valstī. Izstādē var iepazīties ar daļu no tiem, aplūkojot vairāk nekā 30 detaļu, attēlu un metu no monumentāliem darbiem.
Mākslinieks iepazīstina ar izstādi: "Tas materiāls ir akmens, kas ir ar savu stāstu. To es respektēju lielā mērā, uzliekot virsū to mūsu cilvēcisko stāstu. Cits virziens, piemēram, ir metāla origami. Sākums patiešām ar papīru, šķērēm, locīšanu. No tā top mazie modelīši, kuri izstādē redzamas kā medaļas. Tālāk ar šiem mazajiem atklājumiem, eksperimentiem, kas ir ļoti raksturīgi tieši Latvijas ekspozīcijai šajās izstādēs, es rīkojos, jau veidojot lielākus etapu modeļus. Pamatā tie visi virza mani uz lielo objektu izveidi dabā."
Viens no darbiem, ko tēlnieks vēlas izveidot kā vides objektu, ir no akmens veidots atvērums "Spārni tev". Tas sastāv no divām granīta daļām, starp kurām ir Priekules Ikara siluets. Šis teiksmainais 17. gadsimta kalējs ar sudraba spārniem ir attēlots uz Priekules novada ģerboņa. Izstādē apskatāma vien vairāku desmitu centimetru augsta kompozīcija, kas rada mazliet sirreālu sajūtu, uzzinot, ka Priekulē to paredzēts izveidot trīs metru augstu.
Burvja darbos atvērumi, kas ir izveidoti silueta formā, ir viena no raksturīgākajām mākslinieka oriģinalitātēm. Šīs spraugas mākslinieks dēvē par garīgām telpām, tādējādi atveidojot cilvēka iekšējo pasauli. Raugoties uz šiem siluetiem, kļūst pašsaprotams izstādes nosaukums "Gaismēnas".
"Tas [gaismēnas] ir pamattermins arī tēlniecībā, jo, tikai pateicoties gaismai, it sevišķi slīdošai gaismai, mēs varam izcelt formas apveidu, siluetu, maigās pārejas, bet tas ir arī ļoti simboliski. Šis laiks nav viennozīmīgs; mums ir gan gaišas, gan tumšas dienas un pārdzīvojumi tāpat kā katra cilvēka mūžā, un tieši tas padara šo laiku īpašu un savdabīgu laika griezumā. Tā kā gaismēnas esam mēs paši," skaidro Burvis.
Izstādē apskatāmi arī vairāki dažu minūšu videomateriāli, vienā no tiem redzams, kā tēlnieks, darbojoties ar dažādiem instrumentiem, no lielizmēra akmeņiem veido skulptūras.
Citā videoierakstā redzami Burvja veidoti vides objekti, piemēram, piemineklis Kolkasragā, kas veltīts bojāgājušajiem jūrā, piemiņas zīme "Cerību bura", kas izveidota latviešu bēgļiem uz Zviedriju, un "Ako" ansamblis Daugavmalā. Mākslas darbi veidoti no akmens, metāla, koka un arī kombinējot dažādus materiālus.
"Katrs materiāls ir ar savu enerģētiku un valodu, bet pamatā jau ir ideja, vieta, kurai tas ir veltīts. Tad tu izvērtē šīs iespējas un nonāc līdz materiālam, un tālāk jau notiek dialogs ar materiālu. Piemēram, jūras malā nevarētu uzlikt granītu. Tas agri vai vēlu gravitācijas un dabas spēku ietekmē ienirtu un pilnībā integrētos. Bet tur ļoti aktīvi darbojas nerūsošs tērauds, kā, piemēram, "Cerību bura" Jūrkalnē bēgļu laivām 1945. gadā," stāsta mākslinieks.
Pāris eksponātu ir apskatāmi arī balkonā. Tā ir vairāk nekā četrus metrus augsta laiva, kas laistās Latvijas karoga krāsās. Tā ir kopija vienai no laivām, kas Lietuvas pierobežā Gramzdā veido kompozīciju "Vārti uz Latviju." Līdzīgi kā daudzos citos darbos arī šajā mākslinieks attēlojis cilvēka siluetu.
"Tas ir nerūsošs tērauds, kas tiek atdzīvināts ar īpašu slīpējumu, kas laistās kā zivs zvīņas un uztver mazāko pārmaiņu atmosfērā. Tas ir pārklāts ar noturīgu laku, kas rada tādu kā liesmojošu efektu. Otrs darbs ir etaps no "Laika rata", kas, manuprāt, ļoti labi eksponējas uz Vērmanes dārza fona, padarot vēl monumentālāku šo kompozīciju ar lielajiem vadoņiem un viņu sekotājiem. Tā ir kinētiska skulptūra, bet šobrīd to mazliet var iekustināt tikai vējš," ar darbiem iepazīstina autors.
Izstāde Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē apskatāma vēl dažas nedēļas.
