Kolekcija var lepoties ar tādu tēlniecības šedevru reprodukcijām kā Mikelandželo “Mozus”, Mīrona “Diskobols”, ”Milosas Afrodīte” un citiem lielizmēra darbiem. Ilgu laiku tie nebija pieejami publiskai apskatei, jo pēc ugunsgrēka savā iepriekšējā mājvietā – Rīgas pilī – atradās pagaidu glabātuvē Pārdaugavā. Tagad jaunajā Muzeju krātuvē tiem ir visi nepieciešamie apstākļi, lai varētu atklāties skatītājiem visā savā krāšņumā.
Pasaulslaveno skulptūru reprodukciju kolekcijai Latvijā ir aptuveni 100 gadu sena vēsture. 20. gadsimta sākumā to sāka veidot Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors Vilhelms Neimanis. Reprodukcijas viņš pasūtīja Ķelnē, Augusta Gerbera mākslas darbu nolējumu darbnīcai.
Sākotnēji kolekcija bija skatāma Rīgas pilsētas mākslas muzejā, kas ir tagadējā Nacionālā mākslas muzeja ēka, bet pēc tam no 1946. gada – Rīgas pilī. Pēc 2013. gada pils ugunsgrēka kolekciju vajadzēja steidzīgi pārvietot, un sešus gadus tā atradās pagaidu glabātuvē Pārdaugavā un nebija pieejama skatītājiem.
Plānots, ka šogad kolekcija atkal varētu sākt priecēt skatītājus.
Marta vidū vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas noslēdzās tās pārvešana uz jauno Muzeju krātuvi Pulka ielā, un šobrīd muzeja speciālisti un restauratori strādā pie īpašas ekspozīcijas izveides, ko plānots atklāt gada otrajā pusē.
Skulptūras jau tagad izvietotas tām paredzētā plašā un gaišā telpā, veidojot saspēli starp dažādiem laikmetiem, tēliem un sižetiem, pastāstīja muzeja "Rīgas Birža" tēlniecības kolekcijas glabātāja Mare Heimrāte. "Kad ienākam ekspozīcijā, tas ir kā skulptūru mežs. Izskatās, ka viss ir ļoti haotiski veidots, bet šajā haotismā ir sava kārtība. Ļoti labi varam redzēt periodu attīstību."
Izstādes dizainu veido mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Šādu lielizmēra skulptūru pārvietošana ir ļoti specifisks uzdevums. Muzejam šai ziņā jau ir ilggadēja un laba sadarbība ar pārvadātāju firmu “Megadžouls”, bet ik reizi process ir ļoti rūpīgi jāuzrauga, jo ģipsis ir ļoti kaprīzs un trausls materiāls, teica muzeja ''Rīgas Birža'' krājuma darba vadītāja Zane Lūse. "Nekad nevar zināt, kā kura skulptūra pārvešanas laikā uzvedīsies," viņa paskaidroja.
Tā kā ģipša skulptūras ir veidotas no vairākām daļām, tad pārvadājot tās bieži vien tiek izjauktas, visbiežāk noņemot tām rokas un galvu.
Viens no retajiem, kas savukārt vests neizjaucot, ir monumentālais Mikelandželo “Mozus”, tā ir skulptūra – kolekcijas lielais lepnums, vizuāli un fiziski iespaidīga, sver 600 kilogramus.
Ekspozīcijā aplūkojamas arī tādu pasaulslavenu tēlniecības darbu reprodukcijas kā Mīrona “Diskobols”, “Milosas Afrodīte”, “Barberīni fauns” un citas.
Mare Heimrāte stāsta, ka ir tādas skulptūras, kas antīkajos laikos bija izvietotas skulptūru grupās, bet laika gaitā tikušas atdalītas kara vai kādu situāciju rezultātā. Ekspozīcija būs mēģinājums dažas skulptūru grupas atjaunot, piemēram, grupu "Atēna un Marsijs".
Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas atklāšana paredzēta gada otrajā pusē, un šobrīd muzeja darbinieki strādā pie pētniecības un pavadošo programmu izveides, un tie ir darbi, kas ļoti labi paveicami arī attālinātā režīmā.
