Izstādē pārstāvētie divdesmit gadi Latvijas mākslas vēsturē ir īpaši, jo šajā laikā krasi iezīmējas divi profesionālās mākslas attīstības virzieni, divi „spārni”, ko nosacīti varētu dēvēt par „akadēmisko” un „moderno”. Šo divu „spārnu” vēzieni minētajā laika posmā ir nosacījuši arī Latvijas keramikas attīstību, ko izstādē reprezentē kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena pēdējos gados izveidotā Latvijas keramikas kolekcija, kuru mecenāts nolēmis turpmāk glabāt un rādīt Latvijā.
Nozīmīgu daļu no Pētera Avena latviešu mākslas kolekcijas veido profesionālā keramika, ko 20. gadsimtā radīja Latvijas Mākslas akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadītās keramikas meistardarbnīcas audzēkņi (1924-1944) un A/S „M. S .Kuzņecovs” pieaicinātie mākslinieki (1934-1940). Šie darbi raksturo izstādes „labo spārnu”.
Bet ir arī „kreisais spārns”, kura vēzienus lielā mērā nosacīja Romans Suta. Ja Rūdolfa Pelšes izstrādātā akadēmiskā profesionālās apmācības sistēma orientējās uz klasiskajām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām, tad Romans Suta dedzīgi nostājās pret to, ko uzskatīja par akadēmisko rutīnu, un sludināja citus mākslas principus.
Romans Suta (1896-1944) un viņa sieva Aleksandra Beļcova (1892-1981) sagatavoja aptuveni 200 oriģinālformas keramiskajiem priekšmetiem, taču projekta realizāciju nācās pārtraukt, jo nepareizi uzbūvētā krāsns uzsprāga, un pirmie izstrādājumi gāja bojā.
1920. gados radušos ideju veidot mākslas keramiku Sutam izdevās īstenot M. Kuzņecova porcelāna fabrikā (A/S „M. S. Kuzņecovs”) pēc tās reformēšanas 1932. gadā. R. Suta ne tikai izgatavoja daudzus metus porcelāna apgleznošanai, bet arī izdomāja skices keramikas izstrādājumu formai un ieguldīja savas zināšanas un prasmes jauno fabrikas apgleznotāju apmācībā.
Izstāde “Latvijas keramika (1924-1944) no Pētera Avena kolekcijas” Liepājas muzejā būs skatāma no 13. janvāra līdz 28.februārim. Tā ir vēl nebijusi iespēja vienviet aplūkot abus tik atšķirīgos Latvijas keramikas „spārnus”.
