Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle atrodas zem viena jumta ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. Liels nopelns filiāles izveidē 1989. gadā bija māksliniekam, profesoram Osvaldam Zvejsalniekam.
“Šī doma tika sadzirdēta Rīgā, toreizējais rektors Indulis Zariņš bija atsaucīgs, tas bija filiāles sākums. Protams, sākums bija ļoti grūts, sarežģīts, ar ļoti daudziem nezināmajiem, jo tas bija 90. gadu sākums, visās dzīves jomās bija pārmaiņas, tāpēc attīstība nenotika strauji un vienkārši,” stāsta Latgales filiāles vadītāja Ilma Šteinberga.
Savukārt Osvalds Zvejsalnieks atzīst, ka Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle tolaik bija nepieciešams solis, lai atvieglotu studentiem mākslas izglītības iegūšanas procesu.
“Bija šeit Mākslas vidusskola, gluži loģiski, ka varētu arī turpināt.
Deviņdesmitajos gados materiālais stāvoklis bija gaužām bēdīgs, būtībā bija pusbada situācija. Iespējas toreiz bija un izdarījām.
Redz, filiāle vēl šodien dzīvo, un tas izglītības iegūšanu padara vienkāršāku un lētāku,” atzīst mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.
Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē iespējams apgūt humanitāro zinātņu bakalaura programmu mākslā glezniecības, tekstilmākslas, tēlniecības un grafikas nozarēs. Kā uzsver Ilma Šteinberga, šobrīd būtiskākais uzdevums ir veidot domājošus cilvēkus.
“Šodienas globalizācija mūs kaut kādā mērā saliek pa plauktiņiem, pasaka priekšā, kā mums ir jādomā, kas mums ir jādara un kur mums ir jāiet, bet
gribas cerēt, ka mākslinieks - kā visos laikos - arī šodien būs tas, kurš ies savu ceļu, kurš domās savu domu un piedāvās arī citiem ieraudzīt to, ko šajā standartizētajā pasaulē nespēj ieraudzīt,”
uzskata Šteinberga.
Latgales filiāles 30. gadadienas zīmē nākamo trešdien Latgales kultūrvēstures muzejā tiks atklāta pasniedzēju un studentu kopīgā izstāde “Dzīres”, tās nosaukums aktualizē grieķu filozofa Platona dzīru filozofisko skatījumu.
“Protams, dažus gadsimtus pirms mūsu ēras šī jēdziena saturiskais piepildījums bija pilnīgi citādāks, un tomēr tas ir aktuāls arī šodien, jo tie jautājumi, ko mēs vēlamies akcentēt, ir nevis dzīres kā izklaides pasākumu mūsdienu izpratnē, bet šo dzīru filozofisko saturu, dzīru kā dialoga par visplašākajiem ētiskajiem, estētiskajiem jautājumiem, par sarunu, kas bagātina, par kopā sanākšanas būtību, par nepieciešamību sanākt kopā, zinot, ka mākslinieks ir individuālists, arī par izteikšanās vienkāršību, kas transformēsies vizuālos tēlos, par labā, ļaunā attiecībām, arī atsaucoties uz Platonu par sarkasmu un ironijas nozīmi dialogā. Visi šie jautājumi un jēdzieni ir lietojami kā instrumenti šodien mākslinieka arsenālā,” stāsta filiāles vadītāja Ilma Šteinberga.
Grafikas nodaļas 2. kursa students Imants Haņeckis, runājot par savu izstādes darbu, ir noslēpumains un vieš zināmu intrigu.
“Autortehnikā viens liels darbs, kurš ir eksperimentāls, pagaidām noslēpums līdz nākamajai trešdienai. Brauciet uz izstādi, tad redzēsiet. Mēs te plosāmies, pozitīvā nozīmē smuki darbojamies,” skaidro Imants Haņeckis.
Izstāde “Dzīres” Latgales kultūrvēstures muzejā būs skatāma līdz maija vidum, pēc tam izstāde līdz gada nogalei ceļos pa visu reģionu, to papildinot arī ar filiāles veidotām meistardarbnīcām.
