Iepretim Kuldīgas Mākslas namam un bibliotēkai uzslējies milzīga izmēra dzeltens koka kaķis. Iespaidīgo veidojumu nevar nepamanīt. Garām gājēji piesardzīgi lūkojas, vai kaķī var arī iekāpt un apskatīt, kas "lācītim vēderā".
Uz slīpās kaķa konstrukcijas grīdas atrodas vienvietīga gulta, bet kaķa pavērtā mute ir kā terase, kur uzkāpt un izteikt utopiskas runas. Katram te rodas savas asociācijas. Tikmēr pārējie mākslas objekti – senas koka durvis, lielfomāta gleznas, skulptūras un citi eksponāti, kas sarūpēti „Lielzemes muzeja” projektam, apskatāmi Kuldīgas Mākslas nama divos stāvos.
Ieskats "Lielzemes laikmetīgā muzeja" koncepcijā
“Lielzemes laikmetīgā muzeja” koncepciju veido vairākas dimensijas.
Pirmkārt, tas ir Latvijas simtgades konteksts, kas dienaskārtības centrā izvirza jautājumus par valsts veidošanos un nākotni. Muzeja aptvertais laika periods sākas ar neatkarīgas Latvijas idejas dzimšanu pagājušā gadsimta sākumā un turpinās tādā kā paralēlā laika dimensijā līdz pat mūsdienām.
Otrkārt, projekta autorus interesē utopijas un utopiskas domāšanas statuss mūsdienās, tostarp mūsdienu Latvijas sabiedrībā (piemēram, no jebkādām savienībām neatkarīga Latvija ir tīri utopiska priekšstata spilgts piemērs).
Treškārt, projekts paver iespēju tematizēt un apdomāt dažādas lokāli un starptautiski aktuālas tēmas – muzejs, kas neuzkrāj aizmirstībā grimuša laika reliktus, bet seko līdzi un projektē laikmetīgo; fikcijas loma reālu vēstures notikumu tapšanā; koloniālisms; tautiska pašapziņa un dažādu etnisku grupu attiecības; šībrīža ģeopolitiskās norises Eiropā, Krievijā un vēl plašākā kontekstā; cilvēka un dabas attiecības; kā arī elementāri cilvēka eksistences faktori, kur neziņa un dabiska aprobežotība mijas ar lielummāniju un sapņiem par atgriešanos mātes vēderā.
Par spīti ironijas centrālajai lomai projektā, utopija tajā tiek aktualizēta arī kā būtiska domāšanas stratēģija labākas vai vismaz dzīvojamas nākotnes projektēšanā, kuras afirmatīvas versijas mūsdienu laikmetīgajā mākslā ir retums.
"Mums kļuva skaidrs, ka mums ir darīšana ar paralēlu dimensiju, kā arī mūsdienu fiziķu drosmīgākajiem minējumiem. Izrādās, taisnība, ka Universs sastāv no neskaitāmām dimensijām, no kurām daudzās vēsture it kā attīstās tāpat kā pie mums," skaidro Kārlis Vērpe. "Par dimensiju, ar kuru mums ir darīšana, mēs aizvien vēl maz ko zinām."
Mums ir darīšana ar utopiju, norāda Kārlis Vērpe, bet, ja lasām utopijas skaidrojumu, tad tā vārētu būt ideāla pasaule, kura faktiski neeksistē un ko izsapņojam.
"Ar utopisku domāšanu mums ir darīšana ik uz soļa," saka Kārlis Vērpe.
Kopā ar filozofu Kārli Vērpi „Lielzemes muzeja” darba grupā ir iesaistījusies Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe, kurators Uldis Pētersons, mākslinieki Aigars Bikše un Andris Vītoliņš.
“Lielzemes muzeja” projekts nonāks arī citās Latvijas pilsētās, pabūs ārvalstīs, bet 2018. gadā Latvijas simtgades svētku ietvaros notiks projekta kulminācijas pasākums Rīgā.
Jau augustā Lielzemes muzejs ieradīsies Liepājas koncertzāles mākslas telpā, kur pašlaik skatāma vēl viena apjomīga laikmetīgās mākslas izstāde. Tā ir Polijas mākslinieku, animatoru laikmetīgās mākslas izstāde “Art Of Polish Animation", kur redzami mākslas plakāti, animācijas un citi darbi.
Polijas laikmetīgās mākslas izstāde no Liepājas tālāk aizceļos uz Rīgu, kur tā no augusta sākuma būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijā.
