Kristaps Ģelzis izvirzīts balvai par darbiem „Karogs" un „Zirga deķis" izstādē „2013" galerijā „Māksla XO", bet Ilmārs Blumbergs - par instalāciju „Iekāpusi pienā" (2013), par gleznu „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna" (1999–2011) un par gleznu ciklu „Visu laiku snieg" (1990–2012) personālizstādē „Es nemiršu" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls".
„Tieši „Karogs" ir spēcīgākais izstādes „2013" darbs. Tas ir glezniecisks un vienlaikus sociālpolitiski ass, kaut izmanto publisku klišeju. Šo darbu, protams, var ne tikai uztvert kā vizuālu zīmi, kas liecina par Latviju 2013. gadā, tas ir attiecināms uz mums plašākā laika nogrieznī – uz visu atjaunoto Latvijas Republiku. Neskaidri pabalējušais Latvijas karogs šeit redzams ar koši melnu sēru lenti. Asociācija ir klišejiska, bet precīza, jo lielākoties, ieraugot karogu, pirms priekā smaidīt, to slāpējam līdzās esošās sēru lentas dēļ," ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
Savukārt par Ilmāra Blumberga izstādi Ieva Kalniņa raksta:
„Ilmārs Blumbergs precīzi izmanto vizuālus un tekstuālus kodus, kuri atver skatītāju Mūžības kategorijai, ko uzskatu par vienu no svarīgākajiem mākslas uzdevumiem. Glezna „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna" ir visas Blumberga radītās / iestudētās personālizstādes kodols, tās virsuzdevums. Tas liek cilvēka apziņai mest kūleni un pievērš nezūdošajam."
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus. Bez nominētajiem sarakstā eksperti iekļāva arī Inetas Sipunovas izstādi „Laika plūsma" Mūkusalas Mākslas salonā, Ojāra Pētersona izstādi „Oranžais stūris" kim? Laikmetīgās mākslas centrā un Annas Salmanes uzrakstus pilsētvidē „Nezināmu iemeslu dēļ", kas bija izstādīti pasākumu cikla „Tukuma piezīmes" kultūras un mākslas festivāla „Pastaigas Tukumā" ietvaros.
Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece Ramona Umblija. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi".
