Kultūrdeva

Kultūrdeva

Kultūrdeva

Skulptūras un pieminekļi Rīgas ielās mākslinieku acīm

Ko Latvijas ainavā ieraudzīja Vilhelms Purvītis?

Ko Latvijas ainavā ieraudzīja Vilhelms Purvītis?

Vilhelma Purvīša vārdu ir dzirdējuši pat tie, kas par mākslu nezina neko. Latvijas mākslas nacionālās skolas pamatlicējs, kam savās ainavās izdevies noķer Latvijas dabas kvintesenci.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Varētu teikt, ka mēs dabu redzēt esam sākuši redzēt Purvīša acīm, vārdiem “ainava” un “Purvītis” kļūstot par sinonīmiem. Ieraugot kādu viņam raksturīgu ainavu reālajā dabā, mēs nodomājam: “Re, kur Purvītis!”. Līdzīgi kā mūsdienu jaunieši, redzot baltus mākoņus gaiši zilās debesīs, nereti iedomājas par multfilmu “Simpsoni”.

Purvītis ir dzimis vienkāršā latviešu zemnieku ģimenē 1872. gada 3. martā – agrā pavasarī – gadalaikā, kam viņš vēlāk veltījis visvairāk savu ainavu. Kā brīvklausītājs iestājies Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur iepazinies ar diviem citiem Latvijas mākslas dižgariem – Jani Rozentālu un Jāni Valteru, ar kuriem kopā apceļojis Vāciju, Franciju un Austroungāriju. Purvītis ir licis pamatus ne tikai ainavu glezniecībai un Latvijas mākslas starptautiskajai atpazīstamībai, bet arī daudz ieguldījis Latvijas mākslas izglītībā un nacionālās mākslas kolekcijas veidošanā. Daudzus gadus Purvītis ir bijis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (1919-1934) un pēc tam – Rīgas Mākslas muzeja direktors (1919-1944).

Purvīša, kurš esot dēvēts arī par sniega filozofu, iemīļotākais motīvs mākslā ir kūstošs sniegs.

Atainot kustību – šajā gadījumā sniega kušanu – tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām lietām glezniecībā. Lai gan ārēji Purvītis bija švītīgs kungs baltos cimdos un ar spieķi rokā, uz dabu viņš raudzījies kā zemnieks, saredzot saulrieta līmeņa poēziju dubļainā “šļurā” un palu plūdos. To 1905. gadā pamanīja arī angļu mākslas žurnāls “The Studio”, nosaucot Purvīti par vienu no laikmetīgākajiem ainavu māksliniekiem.

Purvīša glezna “Pēdējie stari” ir guvusi atzinību starptautiskās izstādēs Parīzē, Minhenē un Lionā. Neilgu laiku Purvītis dzīvoja arī Krievijā, kur viņa gleznas tolaik pirka krievu kolekcionāri Tretjakovs, kņaziene Teniševa, Botkins. Viņa pazīstamākās gleznas ir “Atkusnis pavasarī”, “Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs”. Purvīša darbi ir izstādīti Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē, Leipcigā.

Vilhelms Purvītis. Pavasara ūdeņi (Ledus iet). 1930–1935.

Viņa mākslas darbu skaits būtu mērāms tūkstošos, bet diemžēl lielākā daļa no tiem gāja bojā Otrā pasaules kara laikā Jelgavā.

Arī Purvītis bija spiests doties bēgļu gaitās un mira 1945. gadā Bādnauheimā, Vācijā. Mūža pēdējos gados viņš bija sācis eksperimentēt, pievēršoties pilsētas glezniecībai.

Purvīša glezna “Ziema” ir viens no izteiksmīgākajiem jūgendstila paraugiem latviešu glezniecībā. Ņirbošie palu ūdeņi, koku žuburi un ēnas ieguvuši jūgendstilam raksturīgās liektās formas, mežģīnes un orgamentalitāti. Savulaik darbs atradies slavenās izdevējas un sabiedrības dāmas Emīlijas Benjamiņas apartamentos, bet vairāk nekā simt gadus vēlāk – 2007. gadā – līdzās Ticiāna, Dīrera, Rodēna un citiem meistaru darbiem iekļauts par godu Eiropas Savienības 50 gadu jubilejai veidotajā izstādē “Eiropas mākslas šedevri”.

Vilhems Purvītis. "Ziema". 1910.

2008. gadā dibināta Vilhelma Purvīša balva Latvijas mākslā, kuru reizi divos gados piešķir darbam, kas atspoguļo sava laikmeta norises un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt