Jūrmalas muzejā – jūra Valda Ķikuta redzējumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jūrmalas pilsētas muzejā piektdien atklās Valda Ķikuta 60 gadu jubilejas izstādi „Jūra”. Ķikuts ir viens no retajiem latviešu māksliniekiem, kurš jau daudzu gadu garumā kopj jūras ainavas jeb marīnas žanru. Viņa jūras tēlojums ir ļoti spēcīgs un izjusts, un, lai arī darbos jūra redzama visdažādākajās noskaņās, viņam pašam vistuvākā ir aktīvā un satrakotā jūra. Jubilejas personālizstādē būs skatāmi jaunākie, galvenokārt šogad tapušie darbi.

Ir vairāk nekā likumsakarīgi, ka Valda Ķikuta jubilejas izstādes tēls ir jūra, jo jūra un viņš ir gluži vai nedalāmi jēdzieni daudzu gadu garumā. Interesanti, ka mākslinieks nav izaudzis pie jūras, jo nācis no Cesvaines, bet tā viņu neglābjami savaldzinājusi pusaudža gados, kad viņš atbraucis uz Rīgu pie māsas un abi kopā aizbraukuši līdz jūrai. Bijis rudens vakars, un tajā gūtie iespaidi ir neizdzēšami.

„Bija vakars. Saule gāja lejā. Debess bija zaļgandzeltena pamalē, bet augšā vēl spilgti zila. Sarkani mākoņi atspīdēja jūrā iekšā. Jūra bija kustīga, tā krāca, tajā bija melni viļņi ar sarkaniem un dzelteniem toņiem. Tā bija tāda elle – skaista, ko es uz visu mūžu esmu saglabājis atmiņā un ko man nevar atņemt. Bet uzgleznot to nevar, tas bija par daudz skaisti…” iespaidus atmiņā atsauc Valdis Ķikuts.

Tolaik pie jūras pārdzīvotais bijis pietiekami spēcīgs impulss, lai Valdis Ķikuts vēlāk taptu par vienu no spēcīgākajiem latviešu marīnistiem. Par viņa gleznotajām jūrām mēdz teikt, ka gluži fiziski ir iespējams sajust, kā tās kustas, smaržo un skan.

Mākslinieks atzīst – jūra ir grūts temats, bet, ja to ļoti mīl, tā sanāk, tā atļaujas pakļauties, taču ir ļoti svarīgi saprast tās būtību un loģiku: „Tev ir jāzina jūras loģika, viļņu loģika, visa tā augšas gaismas krišanas loģika, mijiedarbojoties ar grunti. Arī tas, kā veidojas viļņa caurspīdīgums, kā rodas sānu vējš vai frontālais vējš. Tas viss veido noskaņu. Ja tu liksi tikai to, ko tu redzi, tu nokļūdīsies. Ja tu nezināsi patiesību, tad tu jūru neuzgleznosi. Un jāzina ir ļoti, ļoti daudz”.

Valda Ķikuta darbos jūra redzama visdažādākajās noskaņās un gadalaikos – no miglainiem rītiem un klusinātiem saulrietiem līdz satrakotām un bangojošām ūdens vērpetēm, kas cērtas pret krastu, un tieši trakā jūra ir pašam māksliniekam vistuvākā, tāda, kāda tā savulaik redzēta pirmo reizi.

„Sākot no smalkām miglām, jo jūra miglā ir ārkārtīgi skaista, rezignēta un pārdomu pilna. Kā tu negleznosi miglu… Bet tuvāka man ir kustība, tāda riktīgi nikna kustība, kas cilvēkus, diemžēl, dažreiz baida. Patiesībā jūras gleznotājam ir jāiekļaujas gradācijā no ārkārtīgi smalka niansēta romantiska viegluma līdz pamatīgi eksaltētam dinamiskam piesātinājumam - ka tu nevari mierā nevienu kvadrātcentimetru uz bildes atstāt, vai tās ir debesis vai jūra vai pats priekšplāns - viss dzīvo un kustas…” stāsta Valdis Ķikuts.

60 gadu jubilejai veltītajā personālizstādē būs skatāmi Valda Ķikuta aptuveni 70 paši jaunākie darbi, tapuši galvenokārt šogad:

„Neko daudz žēlojis es sevi šogad neesmu, arī vēl tagad rudenī esmu speciāli devies gar Liepājas puses piekrasti, strādājis un aktīvās, trakās, sirdīgās jūras ķēris un fiksējis”.

Marīnista Valda Ķikuta jubilejas personālizstādi „Jūra” atklās piektdien, 20.novembrī, Jūrmalas pilsētas muzejā. Tā apskatāma līdz 13.decembrim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti