Kultūras Rondo

Paziņoti Purvīša balvas 2019 nominanti. Balvu par mūža ieguldījumu saņems Džemma Skulme

Kultūras Rondo

Purvīša balvas nominantu izvēle - katra eksperta favorītu astotnieka analīze

Izstādē "Melos" mākslinieces piedāvās iespēju iejusties melodrāmas varoņa lomā

Izstāde «Melos» - trīs mākslinieces dekonstruē kino melodrāmu

"Izstādes mērķis ir, lai mīla dzīvē pēc tam valdzina vairāk nekā mīla uz ekrāna,” tā par trīs mākslinieču veidoto izstādi “Melos” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" saka tās kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Izstādi “Melos” 18. februārī  atklās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “ Arsenāls” Radošajā darbnīcā. Tas ir sadarbības projekts starp māksliniecēm Annu Ceipi, Viku Ekstu un Līgu Spundi, informēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Grieķu vārda “melos” saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā “mel”, kas norāda uz daļu no veseluma. Vēlāk to sāka attiecināt uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. Tieši šī vārda skanīgā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs.

"Melodrāma ir jūtam pārsātināts žanrs, kur no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Gribējām saprast, kas ir tas, kas uzrunā tik daudz cilvēku, kāpēc skatās melodrāmu, kas ir savā ziņā arī ļoti klišejisks un banāls žanrs," atzīst Līna Birzaka-Priekule.

Ideja par šādu izstādi radusies jau pirms diviem gadiem. Tagad tā īstenota.

“Kāpēc jāiet uz izstādi, jāieguļas gultā un jāizbauda gaismas un telpas elementi? Mēģinām pārveidot kino melodrāmu par telpisku pārdzīvojumu, kur iesaistītos citas maņas.

Kad viņš ieiet emociju pasaulē ne tikai ar acīm un ausīm, bet mēģinātu arī ķermeniski kaut ko sajust no tā," bilst Vika Eksta. Māksliniece aicina līdzi uz izstādi paņemt erotisku naktskreklu.

Izstādes autores uzskata, ka ir sapratušas, kāpēc tik daudz tomēr skatās melodrāmas. Piemēram, Eksta savā darbā izmantojusi 22 melodrāmas, būtībā atkodējusi elementus, kas pamatā melodrāmai.

Vika Eksta (no kreisās) un Līna Birzaka-Priekule

“Meldodrāma uzrunā daudzus, jo ir ikdienas rutīna, bet apakšā ir zemapziņas procesi, kas tuvi melodrāmai, jo bieži ir nereāli. Tur notiek kaut kādas sakāpinātas, pārspīlētas, bieži trakas un neatļautas lietas, kas ir arī filmās – patoss ir uzaudzēts tik liels, ka tu tam notici, jo reizēm varbūt kaut kas tāds notiek,” atzīst Eksta.

Birzaka norāda, ka Līgas Spundes darba pamatā ir Kurta Vonnegūta teorija par astoņām līknēm jeb variantiem, kā cilvēku attiecības var attīstīties. Tās arī izmanto kino - mainās tērpi, mainās aktieri, bet sižets apmēram tas pats.

Izstāde "Melos" būs apskatāma līdz 24. februārim. Savukārt 7. februārī izstādes ietvaros paredzētā kino zinātnieces Ingas Pērkones-Redovičas lekcija par melodrāmu kino.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti