Sadaļas Sadaļas

Labrīt

"Citādais" izglītībā: cilvēkiem ar invaliditāti jācīnās arī par tālākizglītību

Labrīt

Ministre atzīst problēmas iekļaujošās izglītības modelī; sola uzlabojumus

Projekta virzītāji: Atkal jāaktualizē Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamība Rīgā

Ilgais ceļš uz Laikmetīgās mākslas muzeju

Visdrīzākajā laikā ir nepieciešams atkal aktualizēt Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību, jo tas no visiem lielajiem kultūras infrastruktūras projektiem ir visgatavākais, bet nepelnīti atstāts novārtā, uzskata projekta virzītāji. Par tā tapšanu runā jau 30 gadu garumā, vairākkārt ideja jau pietuvojusies mērķim, bet allaž gadījies kāds šķērslis, kas to apstādinājis. Šobrīd jau ir pilnībā gatavs muzeja tehniskais projekts, tāpat ir vairāki citi pateicīgi faktori, kas atkal varētu “iekustināt” muzeja tapšanu.

Laikmetīgās mākslas muzejs ir viens no trim vērienīgajiem kultūras objektiem, par kuru vajadzību diskutē jau vairākas desmitgades.

Nacionālā bibliotēka pa šo laiku uzcelta, šobrīd aktualizēta koncertzāles būvniecība, bet muzejs palicis ēnā.

Vairāku iemeslu dēļ šobrīd ir svarīgs brīdis, lai projektu atkal izkustinātu no sastinguma, uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Pirmkārt, jau viens no lielajiem trumpjiem ir tas, ka muzeja projekts ir pilnībā izstrādāts un gatavs būvniecībai. Projekta autors ir pasaulslavenais britu arhitekts Deivids Adžejs sadarbībā ar Jura Mitenberga biroju.

Muzeja aktualizēšanai tieši šobrīd ir arī vēl citi pateicīgi faktori, bilst Solvita Krese: “Ir ieguldīts milzu darbs, viens liels solis ir izdarīts, ir arī dažādi varianti, kā varētu sakārtot šo zemes jautājumu, un beidzot mums ir tāds labs zvaigžņu stāvoklis, kad Rīgas domē ir pie varas tādi politiskie spēki, ar kuriem ir iespējams sarunāties, proti, es domāju Kultūras ministrija ar Rīgas domi pašreiz var atrast ļoti labu pamatu sarunām. Un arī, skatoties uz Rīgas domes vīzijām un arī uz Rīgas domes vairāku partiju pirmsvēlēšanu programmām, redzam, ka tur skaidri tika definēts, ka

pilsēta arī ir ieinteresēta šī muzeja būvniecībā.”

Lai arī šādi lieli objekti prasa arī ļoti daudz līdzekļu, no otras puses, ekonomikas vājuma brīžos tie ir arī labs veids, kā sildīt ekonomiku, – arī tas ir viens no Solvitas Kreses argumentiem: “Būvēšanas procesā vien ir ļoti daudz cilvēku nodarbināti, bet pēc tam

šis muzejs būs nepārvērtējams kultūrtūrisma enkurs, kura dēļ tieši cilvēki brauks uz šejieni.

Ja mēs paskatāmies, ka tikko tiek apstiprināts būvprojekta konkurss cietumam par 130 miljoniem, tad, domājot par muzeju, kura tāme ir apmēram 40 miljonu, tas, man šķiet, ir ļoti adekvāti un ļoti programmatiski tieši tagad to sākt virzīt, gan domājot par nākotni, gan novērtējot pašreizējā momenta visus punktus, kas pašreiz ir sanākuši kopā.”

Tagad vissvarīgākais projekta virzībai ir sapulcināt pie viena galda nozares ekspertus un valdības un Rīgas domes pārstāvjus, lai saprastu tālākās rīcības scenārijus un sadarbības modeļus. Ar to vilcināties nedrīkst, jo – kā uzsver Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane – šobrīd jau ir situācija, kad pulkstenis sācis tikšķēt.

Proti, pirms trim gadiem, kad līdz ar “ABLV Bank” krahu pienāca gals iecerei par privātu naudu Rīgā uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju, muzeja projekts tomēr tika pabeigts un fonds ar mecenātu piekrišanu izteica gatavību muzeja projektu atdāvināt publiskajam partnerim. Vai tā būtu valsts vai pašvaldība, kas tālāk apņemtos īstenot pēdējo etapu – uzbūvēšanu. Fonds gan nepaspēja atsavināt zemes gabalu būvniecībai, uzticot šo jautājumu risināt publiskajam partnerim, kas, protams, tā arī nav atrisināts.

Muzejam iecerētā zeme starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu joprojām pieder ar “ABLV Bank” saistītajai “Pillar grupai".

Elīna Vikmane skaidro: “Protams, zemei un ēkai ir jābūt vienotam saimniekam, tāpēc mēs aicinām arī publisko partneri domāt par šī zemes gabala atsavināšanu, jo ir jāsaprot, ka bankas likvidācija ir plānota līdz 2023. gadam, un tas nozīmē, ka visi aktīvi, arī tai skaitā meitas uzņēmumam, kuram pieder zemes gabals un pie kura ir piesaistīts muzejs, tiks tālāk realizēti. Šobrīd “Pillar” piekrīt šī zemes gabala atsavināšanai tieši tam mērķim, lai tur tiktu uzbūvēts muzejs. Bet mums ir arī jāsaprot, ka tajā brīdī, kad jau būs pagājis gads, mēs visi kopā nespēsim izglābt šo projektu, tad, visticamāk, tas būs jārealizē, un mēs nevarēsim nekā pieprasīt no kāda varbūt ārvalstu investora vai kāda cita, lai viņš kaut kā mainītu savus plānus vai pakārtotu muzejam. Tāda ir šī situācija, kur pulkstenis ir sācis tikšķēt…”

Rīga ir viena no nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kurā nav laikmetīgās mākslas muzeja, arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā ir šādi valsts nozīmes muzeji.

Interesanti, ka tieši laikmetīgās mākslas muzeji šobrīd pasaulē ir visapmeklētākie, tie spodrina valsts tēlu un veicina tūrisma plūsmu.

Muzeja ļoti svarīga funkcija ir arī sabiedrības izglītošana par laikmetīgās mākslas vēsturi un mākslas darbu saglabāšana un izstādīšana. Muzeja neesamības dēļ mums jau izaugušas trīs paaudzes, kam nav priekšstata par Latvijas laikmetīgās mākslas attīstību, atzīst Solvita Krese.

Elīna Vikmane piebilst, ka ir svarīgi muzeju arī vērtēt ne tikai kā kultūras institūciju:

“Šo objektu ir ļoti svarīgi vērtēt kā stratēģisku valsts atpazīstamības un tūrisma piesaistes objektu.

Izvērtēt no šāda ļoti ekonomiska kritērija un paskatīties, vai citas investīcijas būvniecībā arī varētu to pašu nodrošināt – pasaules slavu, tūrisma plūsmu. Nu, skatīties uz to varbūt no tādas ļoti pragmatiskas prizmas.”

Pats muzeja projekts ir tādā gatavībā, ka būtu tikai jāizsludina būvniecības konkurss, un tā uzvarētājs aptuveni trīs gadu laikā varētu muzeju uzbūvēt, bet izskatās, ka ceļš līdz šim procesam varētu izvērsties visai komplicēts un ne tik vienkāršs.

Publiska diskusija tiešsaistē par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību bija plānota 17. jūnijā, sarunā līdz ar nozares ekspertiem piedalītos arī valdības un Rīgas domes pārstāvji un spriestu par sadarbības modeļiem un stratēģiju muzeja projekta īstenošanai praksē. 16. jūnija pēcpusdienā gan diskusijas rīkotāji nāca klajā ar paziņojumu, ka diskusija tomēr nenotiks, tā pārcelta uz 29. jūliju.

KONTEKSTS: 

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, kuru 2014. gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un “ABLV Bank” labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta sera Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai. Mecenāti ir tikušies ar kultūras ministru un iecerējuši projektu atdāvināt valstij cerībā, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus pabeigt arī Laikmetīgās mākslas muzeju.

Valsts sadarbībā ar “ABLV Bank” jau kopš 2005. gada veidoja laikmetīgās mākslas kolekciju. Bija plānots, ka muzejs taptu pašlaik neapbūvētā teritorijā starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu. Muzeja projekts ir pilnībā pabeigts un saskaņots visās institūcijās, gatavs konkursa sludināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt