Mākslinieks Rihards Zariņš perfekti pārzinājis daudzās grafikas tehnikas, viņš ir latviešu tradicionālās grafikas skolas pamatlicējs. Mākslinieka talants izpaudās perfekti izveidotajās naudaszīmēs. Zariņš daudz paveicis grāmatu ilustrācijā, ir ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā un aizrāvies arī ar etnogrāfiju un tautas tērpiem.
Veidojot daudzpusīgā mākslinieka izstādi LNMM Lielajā zālē, tika iesaistīti dažādu jomu pārzinātāji. Darbs bija ļoti ilgstošs un pamatīgs. Uzreiz tapa skaidrs, ka izpētītais jāapkopo arī rakstītā formā, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atklāj viena no krājuma sastādītājām, LNMM direktore Māra Lāce. Viņa piebilst:
“Kas ir izdots grāmatā, kuru mēs varam paņemt un paturēt rokā, tas saglabājas un turpina dzīvot caur cilvēkiem.”
Krājumā, kas nosaukts tāpat kā izstāde, iekļauti divpadsmit speciāli sagatavoti zinātniskie teksti, turklāt tie visi ir latviešu un angļu valodā. Katrs autors pievērsies citai radošās darbības jomai. Lāce spriež, ka vesela virkne rakstu ir pirmās publikācijas par attiecīgo tēmu. Viņa pati rakstījusi gan grāmatas ievadu, gan apkopojusi materiālu par mākslinieka devumu pastmarku dizainā.
Grāmatas “Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc” mākslinieks ir Mārtiņš Ratniks. Otra krājuma sastādītāja Ieva Kalnača pamato, ka bijis svarīgi, lai grāmatas mākslinieka lomu uzņemtos kāds, kurš arī strādājis pie izstādes. Ratniks veica ekspozīcijas grafiskā dizainera pienākumus.
Izdevuma vāku rotā pietuvinājums no Rihards Zariņa darba „Priedes kāpās”.
Mežs un koki bijusi svarīga tēma lielmeistara daiļradē, un tā, kā norāda Lāce, vijas cauri arī visam krājumam.
Kalnača pārliecināta, ka Zariņa daiļradei veltītais pētījums ir arī vizuāli baudāmas – tajā apkopoti ap četriem simtiem attēlu, kas rāda ne tikai mākslinieka radošās darbības šķautnes, bet arī viņa ģimenes dzīvi. Apkopotais materiāls esot vēl plašāks nekā izstādē.
