„Es it kā cenšos būt savādāks, bet esmu tāds pats. Paldies Dievam, ka tāds, kā esmu, es sev patīku,” saka mākslinieks Roberts Koļcovs. „Es mēģināju tērēt savu dzīvi sev svarīgām lietām, sēžot un zīmējot. Un man ir ļoti darbietilpīgi pāris darbi, kuros es vienkārši esmu ielicis gabaliņu no sevis.”
Mākslinieks Roberts Koļcovs ar tikai sev raksturīgo botāniķa vērīgumu, fiksē laiku, lai būtu godīgs pret to.
"Tas būtu tas vispārīgais, šis laiks, kurā mēs dzīvojam. Es par to runātu.Tās laika ziņas būtu tās, ko esmu novērojis šajā laikā dzīvojot,” turpina mākslinieks. „Mums vajadzētu skatīties uz dzīvi vīrišķīgāk. Jo mēs esam ļoti toleranti pret situācijām, cenšamies iztaisīties, ka viens otru saprotam. (..) Jūs redzēsiet, visā izstādē nav neviena vīrieša tēla, ir tikai sievietes. Tas būtu tāds kā aicinājums ar skatītāja klātbūtni mēģināt to vīrišķo dabūt klāt te, lai meklētu līdzsvaru!"
