Zane Žeivate raksta dzeju angliski un izšuj uz telpiskiem objektiem, ko pati savām rokām veido, šuj, loka, skrūvē un pat metina. Tā ir personiska un vienlaikus feministiska saruna par sociālām problēmām – sievietes tiesībām, ķermeņa autonomiju, emancipāciju un patriarhālo varu.
"Atslēgas vārdi – tas noteikti ir sievietes ķermenis, sievietes tiesības uz savu ķermeni, un arī emocijas un jūtas, un kā mēs katrs mēģinām tikt galā ar bailēm, un kā bailes var izveidot mūsu emocijas vienā vai otrā veidā. Un kā, balstoties uz bailēm kaut ko pazaudēt, tiek veidotas svārstības par to, kuram pieder vara. Un tas var būt gan savstarpējās attiecībās ar cilvēkiem, gan arī valstiskā mērogā, jo darbi ir diezgan politiski," skaidro māksliniece.
Zane Žeivate absolvējusi Arhitektūras fakultāti Rīgas Tehniskajā universitātē un Sociālās telpas studiju nodaļu Amsterdamas Sanberga Institūtā, 2021. gadā publicējusi eseju grāmatu "Tu smaržo rotaļīgi kā apelsīns".
Arī itāļu-portugāļu izcelsmes brazīliešu gleznotāju Lucianu Mariano uztrauc sieviešu liktenis un vardarbība, tāpēc ar mākslas starpniecību viņa runā par dzimuma, rases, sociālās vienlīdzības, taisnīguma un cilvēktiesību jautājumiem.
"Mani darbi top spontāni, es nekad nezīmēju skices, bet uzreiz gleznoju uz audekla. Dažbrīd ideja no kaut kurienes rodas, ir iedvesmas mirklis, un tas var attīstīties par kaut ko lielāku. Dažbrīd tas man pašai ir pārsteigums. Es maz skicēju, cenšos tagad to darīt vairāk, jo man ir ļoti daudz ideju, bet reti kad tās piefiksēju," atklāj māksliniece. "Katrā darbā ir neliels stāsts, tas rodas sapņos vai no tā, ko redzu sev apkārt."
Luciana Mariano ir naivisma mākslas pārstāve trešajā paaudzē, dzimusi un uzaugusi Dienvidamerikā, pašlaik strādā Somijā.
Abas izstādes Galerijā "Māksla XO" ilgs līdz 4. martam.
