Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Iknedēļas atklājums Tallinas ielas pagalmā

Atklāts Cēsu Mākslas festivāls

Ar izstādi «Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam» sākas Cēsu Mākslas festivāls

Sestdien, 25. jūlijā, tika atklāts mākslas festivāls “Cēsis 2020”, kura uzmanības fokusā šogad ir skaņa, lai Covid-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās maņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes, informēja festivāla rīkotāji.

Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 25. jūlija līdz 28. augustam būs skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule). Izstāde atklāj skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla.

Ekspozīcijas naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu. Izstādē iekļauts arī skaņas objekts “Planētas detokss un dziedināšana”, kas tapis sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”. Izstādes scenogrāfiju veido Martins Vizbulis.

Mākslinieks Kaspars Groševs izstādei radījis jaundarbu - multimediālu instalāciju “Cita istaba”. “Cita istaba” būvē piesātinātu, iegremdējošu un skanisku vidi, kas nomoda sapnī atklāj mākslinieka pieaugšanas un sevis apzināšanās fragmentāru kolāžu. Darba skaniskā telpa caurausta ar kasešu atskaņotājiem, analogiem un digitāliem sintezatoriem, CD pleijeriem, ritmiskām cilpām nepārtraukti nobīdoties un atrodoties nemitīgā savstarpējas mijiedarbības procesā, pakāpeniski mainoties līdz ar istabu.

Kaspars Groševs. "Cita istaba"

Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā pagalmā uzstādīts Kristapa Ģelža un un Ģirta Biša septiņus metrus augstais objekts “Kancele”, kas pirmsākumos radīts projekta “Mans Doms” ietvaros Rīgas Doma dārza galerijā 2013. gada rudenī un tika nominēts ''Purvīša balvai 2015''. Instalācija - ventilators simbolizē grēku atlaišanu un iespēju izglābties. Šī būs iespēja ikvienam izstādes apmeklētājam izsūdzēt grēkus ar mobilā telefona starpniecību.

Kristaps Ģelzis, Ģirts Bišs. "Kancele"

Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāms arī Kriša Salmaņa jaundarbs “Sānskats” (animācija/video). “Pirms diviem gadiem uztaisīja nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodams katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav. No iegūtā foto materiāla sanāca piecu minūšu animācija. Līdztekus ierakstītā skaņa mani neapmierināja, tādēļ darbu nepabeidzu. Tikai nesen sapratu, kam šajā filmā jāskan,” stāsta Krišs Salmanis.

Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis festivālā piedalās ar skaņas instalāciju cikla četriem objektiem “Izmisuma apoloģija”. Dažādās formās izvītās tērauda spirāles un stikla caurules ļaus saklausīt konkrētas, abstraktas un iedomātas skaņas, signālus, frekvences un vibrācijas. Katrs izstādes objekts savā veidā norāda uz robežām, ar kurām cilvēkam jārēķinās objektīvās realitātes nepastarpinātā izzināšanā. Darbus caurvij ierobežojumu motīvs – iemācīšanās šos ierobežojumus pieņemt, bet vēl labāk – izmantot. Visi sērijas darbi vēršas pie pašiem skaņas pamatelementiem – pie frekvences un amplitūdas –, mākslinieciskā iemiesojumā aktualizējot viļņu mehānisko dabu.

Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis. "Izmisuma apoloģija"

Uz Cēsu Laikmetīgās mākslas centra jumta terases vēju ķers Pētera Līdakas lielformāta kinētiskais objekts “Vēja grābslis”, kas nemitīgi kustēsies un, vējam spēlējoties ap tā formām, ģenerēs dažādas skaņas, ļaujot novērot, kā mainās vēja emocijas, cik patiesībā vēja plūsma ir mainīga un dažāda, kā tā iekustina un katrai formai piešķir kādu noteiktu skaņu.

Pēteris Līdaka."Vējagrābslis"

No 25. jūlija līdz 28. augustam koncertzālē “Cēsis” būs skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders. Izstādes kuratore Inese Rozentāla.

Festivāla atklāšanas diena noslēgsies Gaujas krastos Žagarkalna kempinga pludmalē ar muzikāli performatīvu piedzīvojumu “Kamēr... upē”. Jauniešu koris “Kamēr...” un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters pēc ilgāka pārtraukuma atsāk koncertdzīvi un savā 30. gadu jubilejas vasarā uzstājas Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā ar īpašu a cappella programmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti