Izstādē aplūkojami dekoratīvie šķīvji, urnas un dažādas vāzes, kas starpkaru periodā radītas Latvijā esošajā Kuzņecova fabrikā.
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere vērsa uzmanību, ka šis porcelāns nodots no paaudzes paaudzē: "Vairākas paaudzes ir izaugušas, vai nu priecājoties par Kuzņecova porcelānu, vai vismaz ar stāstiem par Kuzņecova porcelānu, kas bija ļoti vērtīgs – ko atstāja no paaudzes paaudzei."
Tikmēr Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana Veinberga atgādināja, ka
Kuzņecova dzimta ir nozīmīga ar to, ka 19. gadsimtā piedāvāja fajansa un porcelāna produkciju tieši plašai sabiedrībai.
Kuzņecovam piederēja astoņas ražotnes un viena no tām Rīgā. Līdz tam porcelāna izstrādājumi bija pieejami tikai elites sabiedrībai un aristokrātiem.
"Tieši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Kuzņecova rūpnīcā ienāk latviskā līnija – nacionālā līnija, jo, ja līdz tam lielākoties produkcijas noņēmēji bija slāvu sabiedrība, vācu sabiedrība uz eksportu, tad 20. un 30. gados, līdz ar neatkarīgas valsts nodibināšanos, tā sakot, uz politiskās, ekonomiskās skatuves uznāca latvieši ar savu specifisko estētikās izjūtu, gaumi," skaidroja Veinberga.
Izstādē eksponēti izcilākie Kuzņecova fabrikā Rīgā radītie dekoratīvie porcelāna priekšmeti, kas apgleznoti pēc latviešu mākslinieku skicēm, pastāstīja dekoratīvās mākslas kuratore Marta Šuste:
"Šajā vitrīnā mēs redzam to pašu, pašu labāko un unikālāko, ko latviešu mākslinieki izstrādāja Kuzņecova fabrikā. Tie ir latviski nacionāli motīvi. Tādi latviski nacionāli apgleznojumi uz porcelāna ir tapuši tikai starpkaru laikā.
Šeit ir tādi ļoti pazīstamu mākslinieku darbi – Olga Neimane-Kateņeva, divas vāzītes. Romāns Suta, pats nozīmīgākais."
Vienu no kolekcijas šķīvjiem rotā uzraksts "Tev mūžam dzīvot, Latvija", kas tajā laikā bija pieejams plašai publikai un maksāja vienu latu gabalā, kas tajos laikos bija augsta cena. Šķīvis tika radīts par godu Latvijas pilngadībai 1939. gadā.
