Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Tāpēc arheoloģiskajos izrakumos, īpaši līvu apbedījumos Daugavas ielejā, vēl varam arvien redzēt ļoti daudz greznas stikla pērļu rotas. Ir grūti iedomāties, cik vērtīga toreiz bija šāda pērļu virtene. Igaunijas vēstures muzejā glabājas īpaša tabula, kurā norādītas kādas bija stikla kreļļu vērtības apmaiņa pret mums šodien saprotamiem priekšmetiem.
Astoņas stikla pērles bija vērtas veselu govi, par vienu stikla pērlīti varēja iegādāties aitu vai kazu.
Lai savā īpašumā gūtu zobenu, vajadzēja šķirties no apmēram 100 stikla krellēm, bet pats vērtīgākais priekšmets šajā tabulā ir bruņukrekls, kas veidots no tūkstošiem mazu smalku metāla riņķīšu. Lai iegādātos tādu, bija nepieciešamas 360 stikla pērles.
Tolaik pasaulē stikla pērles veidoja vien dažās vietās pasaulē, tamdēļ to vērtība, nonākot Baltijas teritorijā, bija daudzas reizes augusi. Mazās krāsainās tikla pērles šķita kaut kas īpašs un vērtīgs. Pēc stikla krellēm varam izsekot, no kuras vietas pasaulē tās atceļojušas pie mums.
Viena no slavenākajām vietām, kur joprojām stikla pērles top, ir Venēcija, arī no tās puses pērles mēdza atceļot no mums, bet daudzas bija arī no tā sauktās Romas impērijas. Pati senākā kreļļu rota, kas atrasta Latvijā, ja nemelo Igaunijas vēstures zinātnieki, datējama ar 3.-4. gadsimtu, kad Kapsēdē, netālu no Grobiņas, tika atrasta rota ar daudz krāsainām, interesantām pērlēm. Tamdēļ var secināt, ka stikla pērles šeit ir bijušas vērtē diezgan ilgu laiku. Latvijas teritorijā tirdzniecība ar pērlēm turpinājās līdz 16.-17. gadsimtam. Bet ap 14. gadsimtu Latvijā tiek veidotas mazas dzeltenas stikla pērlītes, kas aizstāja bronzas spirāles un riņķus, ar kuriem rotāja greznos sēļu, latgaļu vai līvu tērpus. No tā laika arī aizsākās ar pērlēm rotāti meitu vainagi.
