"Gan ekspozīcija, gan krājumi muzejā ir milzīgi, tāpēc ir nopietnas izvēles grūtības, ko tad parādīt uz pastmarkas?" par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 250. jubilejai veltīto pastmarku stāsta Arta Ozola-Jaunarāja. "Mēs nonācām pie tā, ka mēs parādīsim muzeja dibinātāja portretu, izrādot viņam cieņu, kā arī dažādus simbolus. Tur ir smilšu pulkstenis, kas simbolizē laika ritējumu, tad ir tāds ļoti populārs muzeja tēls kā kaņepju tirgotājs, kurš vienkārši labi izskatās, tāpat kā šaha figūras. Un vēl tur ir senā Rīgas monēta, kas izskatās diezgan milzīga, bet tas ir apliecinājums tās lielajai nozīmei."
Pastmarka izceļ gan ļoti nozīmīgo muzeja pirmsākuma faktu, gan tā lielo nozīmi mūsdienās, jo tas ir vecākais muzejs Baltijā, kas glabā ļoti daudzas unikālas kultūrvēsturiskas liecības.
Šāds mazs simbolisks, bet ļoti ietilpīgs stāsts ir katra pastmarka, un Arta Ozola-Jaunarāja ir viena no vadošajām šī žanra māksliniecēm. Izstādē galerijā "MuseumLV" var izsekot viņas veikumam visu 30 gadu garumā, tā iekārtota abos galerijas stāvos un sadalīta pa tēmām.
Pirmā ir Dziesmu svētkiem veltītā sadaļa, jo tieši Arta Ozola-Jaunarāja veidoja arī svētku 150. jubilejai veltītās pastmarkas. Viņa stāsta: "Jā, man ir divas pastmarkas komplektā. Es parādu gan vēsturiskos svētkus, ko simbolizē melnbalta vai monohroma bilde, gan krāšņās mūsdienas, tur arī kaut kur dziļi fonā ir redzama jaunā estrāde."
Tālāk izstādes ceļš ved uz sadaļu "Etnogrāfija", kur redzami arī paši agrīnākie autores darbi – pastmarkas ar tautastērpiem, jo tieši ar tiem viņa uzvarēja Latvijas Pasta rīkotajā skiču konkursā pirms 30 gadiem, un tā arī aizsākās sadarbība, kas ilgst joprojām: "Tā kā es biju mācījusies saistībā ar šo tematiku, man tautastērpi bija ļoti tuvi. Es domāju, tas ir jāpiedāvā, jo tas tomēr ir tas, ar ko mēs varam lepoties, mums tautastērpu ir daudz, tie ir koši un skaisti. Tā viņi aizgāja pasaulē kopš tā brīža. Mēs varam nosaukt pastmarku par mazo, krāšņo vēstnesi, kas aiziet pasaulē."
Izstādē apskatāmas Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarkas arī par tēmām "Valsts un armija", "Izcilas Latvijas personības", kur redzamas Žanim Lipkem, ķīmiķiem Paulam Valdenam un Emīlijai Gudriniecei un citiem izciliem cilvēkiem veltītas markas, tāpat atsevišķi skatāmas arī Latvijas muzejiem un Latvijas bākām veltītās sērijas.
Pastmarku skices un oriģināli izstādē papildināti ar autores citu žanru mākslas darbiem, jo viņa strādā ļoti daudzpusīgi. Īpaši krāšņa ir zāle, kurā skatāmas bērnu literatūrai un lellēm veltītās pastmarkas. Tās ļoti interesanti saspēlējas gan ar Artas Ozolas-Jaunarājas pašas darinātajām lellēm, gan ilustrācijām bērnu grāmatai "Kurmītis un sudraba kurpes", gan pašas autores sudraba kurpēm, jo viņa ir aizrautīga flamenko dejotāja: "Flamenko dejoju jau kādus padsmit gadus, arī mācu drusciņ. Man svarīga improvizācijas brīvība, bet, lai līdz tai nonāktu, ir ļoti ilgi tajā visā jādzīvo. Ir jāsasniedz tāds mirklis, kad var tā brīvi lidot. Patiesību sakot, tā lidojuma brīvība zināmā mērā sasaistās arī ar pastmarkām. Gan atrodot tēmas, gan arī izpildījumā un sajūtā kopumā. Galu galā jau tās markas arī lido pa visu pasauli."
Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde "Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas" mākslas galerijā "MuseumLV" apskatāma līdz 29. jūlijam.
