RIXC festivāls ar šī gada tēmu "Kripto, māksla un klimats" aicinās uz diskusijām par to, kā šobrīd mainās mākslas un kultūras ainava, kuru, no vienas puses, ietekmē mākslīgā intelekta, blokķēžu un imersīvo tehnoloģiju attīstība, bet no otras – vēl viens mūsdienu sabiedrības izaicinājums – vides jautājumi un klimata pārmaiņas.
Šogad festivāla galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas tiks atklāta trešdien, 20. septembrī.
"Mums ir bezmaksas programma, viena no tām ir šī izstāde, bet otra ir augmentētās realitātes izstāde pilsētā. Mums ir trīs novietoti stabi – kripto, māksla un klimats, kas atrodas Esplanādes parkā, [Latvijas Nacionālā Dabas] muzeja aizmugurē un pie [Nacionālās] bibliotēkas. Noskenējot QR kodu, var lejupielādēt aplikāciju "SensUs" un aplūkot septiņus mākslas darbus, kas ir tapuši sadarbībā ar Vācijas pilsētu Karlsrūe – UNESCO mākslas pilsētu," stāstīja Šmite.
Uz pārējām festivāla aktivitātēm nepieciešams iepriekš reģistrēties, izvēloties piedalīties klātienē vai tiešsaistē.
Festivāla programmas turpinājumā ceturtdien, 21. septembrī, norisināsies starptautisks "artatons" (mākslas hakatons), kur aicināti piedalīties jaunieši, lai kopā ar festivāla māksliniekiem un jomas ekspertiem diskutētu par "zaļās un digitālās nākotnes izaicinājumiem".
"Mums, RIXC veidotājiem, joprojām interesē pārmaiņas, kas norisinās gan dabā, gan tehnoloģijās. Mums interesē sekot līdzi jaunajam, mēs mēģinām reflektēt un strādāt ar to, un mēģinām arī komunicēt un nest tālāk to, ko mēs jau esam atklājuši, ko mēs paši mēģinām saprast. Konkrēti šajā festivālā mēs vēlamies noskaidrot, kāda kripto mākslai varētu būt un ir saistība ar klimata izmaiņām?" skaidroja Šmite.
Tāpat viens no festivāla centrālajiem jautājumiem ir, vai mākslīgais intelekts spēs atrisināt tās vides problēmas, kuras nav izdevies atrisināt cilvēku intelektam? Un vai ilgstošā "dabas intelekta" ignorēšanas dēļ mums patiešām būs jādzīvo "metevarsā" – savienotā virtuālajā un paplašinātājā realitātē?
"Tehnoloģijas turpina mainīties, tā ir tēma, kas var likt nolaisties rokām, jo mēs jau 25 gadus mēģinām tikt līdzi visām jaunākajām attīstībām, mēģinot tās saprast un vizionēt, kā tās iedzīvosies vai neiedzīvosies mūsu sabiedrībā. Tomēr mūsu festivālā mēs vienmēr cenšamies ne tikai kritiski pieiet šiem jautājumiem, bet arī parādīt, kā mākslinieki pieiet šiem jautājumiem viņpus stereotipiem. Tāpat daudzi nākotnes scenāriji ir pozitīvi, nav tikai negatīvi," uzsvēra Šmite.
Zelmene atklāja, ka savā mākslas praksē pēta cilvēka apziņu, tās dažādus stāvokļus, kā arī jaunākās tehnoloģijas, un to būs iespējams vērot arī šī gada RIXC festivāla izstādē.
"Šoreiz izstādē pievērsos mākslīgajam intelektam, un es izveidoju videoinstalāciju ar mākslīgā intelekta palīdzību. Es izmantoju dažādus ģeneratorus, valodas modeli "ChatGPT", kā arī dažādus attēlu un video ģeneratorus, kuru rezultātā tapa video instalācija uz četriem ekrāniem, kura stāsta par šo pozitīvo nākotnes scenāriju, kurā mākslīgais intelekts palīdz cilvēcei tikt galā ar visām lielākajām problēmām, tajā skaitā arī ar planētas uzturēšanu," stāstīja Zelmene.
Arī Vēliņas darbs izstādē saistīts ar cilvēka un mākslīgā intelekta izpēti, viņa ar mākslas palīdzību pētījusi, kā mākslīgais intelekts redz cilvēku.
"Es pielietoju virtuālās realitātes tehnoloģiju, lai sniegtu cilvēkam telpisko pieredzi par cilvēka evolūciju un kā to redz mākslīgais intelekts, kā arī par pozitīvajām un negatīvajām prognozēm, kas varētu būt, ja mākslīgais intelekts tiktu integrēts cilvēka ķermenī, piemēram," stāstīja Vēliņa.
