Indriķis Ģelzis izvirzīts par personālizstādi "Ūdeņaina dienas actiņa" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.) / Kuratore Zane Onckule.
"Izstādes kopējā dramaturģija – objekti, skaņa un teksts, kustība, apgaismojums – ievelk skatītāju un iedarbojas kā kopums, kaut sastāv no suverēniem, pašvērtīgiem objektiem. Šī ir trauksmaina izstāde. (..) Ģelzim raksturīgie, medija ziņā grūti kategorizējamie skulpturālie objekti, līdzīgi kā citkārt, atgādina telpiskus zīmējumus, tomēr sagādā arī formālus pārsteigumus. "Ūdeņaina dienas actiņa" ir izstāde, kas atrodas ciešā saiknē ar šodienas informācijas piesātinājumā ik uz soļa signalizējošajām trauksmainajām aktualitātēm un briesmām. Skumji poētiskie objekti vēsta par un arī izraisa apjukuma stāvokli. Ir skaidrs, ka actiņu aizmiglojušas asaras," nominācijas pamatoju izklāstīja LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
"Šī Indriķa Ģelža personālizstāde apliecina viņa mākslinieciskās ambīcijas – izstāde sniedz estētisku un konceptuālu baudījumu pasaules mākslas galeriju līmenī. Projekta centrā ir dziļa tēma par indivīdu, kas cīnās ar vētrainām pārmaiņu straumēm strauji mainīgajā pasaulē, veidojot netiešas atsauces uz "slīkšanu".
Personiskā un publiskā, fiziskā un digitālā pretstatīšana kalpo kā spēcīga metafora mūsdienu dzīves raksturošanai. Ekspozīcijā aplūkojami izcili nostrādāti mākslas darbi līdz perfekcijai pielāgotā scenogrāfijā, liekot skatītājiem ne tikai domāt par mūsdienu eksistences sarežģīto dinamiku, bet fiziski to piedzīvot. Ar multisensoras pieredzes palīdzību izstāde neizbēgami piespiež domāt par to, kā vairākas dzīves – personiskā, digitālā un kolektīvā – nemitīgi saplūst un rada mūsos dažādas reakcijas. Mūžīgi mainīgās dabas saplūšana raisa kā komfortu, tā diskomfortu, un šai Ģelža izstādei ir izdevies to uzskatāmi mums atgādināt," papildināja fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe.
Nominācijai izvirzīta Sabīne Vernere par izstādi "Aklā zona" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (10.08.–10.09.2023.) / Radošā komanda: Megija Mīlberga, Henriks Eliass Zēgners, Aleksejs Beļeckis, Romāns Medvedevs, Oto Holgers Ozoliņš.
"Sabīnes Verneres izstāde, kas parāda mākslinieces darbus dialogā ar darbiem no LMS kolekcijas, pievērš uzmanību Latvijas Mākslinieku savienībai – institūcijai, kas jau gadiem darbojas pašu izvēlētā marginalizētā pozīcijā, un tās krājumam, kas ir līdz galam nenovērtēta Latvijas mākslas vēstures daļa. Tās šābrīža eksistence un nākotnes perspektīvas diezgan pamatoti satrauc mākslas zinātniekus un māksliniekus, bet piņķerīgais juridiskais stāvoklis, personālijas un citi apstākļi, šķiet, vienmēr nostājas ceļā, lai kolekciju pienācīgi aktualizētu. Sabīnes Verneres tiešums un vēlme šo krājumu iepazīt un būt ar to dialogā gan izstādē, gan pavadošajos pasākumos ir brīnišķīgs piemērs ieinteresētai, dzīvai starppaaudžu sarunai. Sabīnes darbos reflektēts viņas kolekcijas iepazīšanas process un attieksme pret to, kur parādās gan sapīšanās, kas raksturīga šai institūcijai, gan arī, cerams, iespējama izpiņķerēšanās ārā nākotnē," uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
"Vēlos izcelt Verneres radītos jaundarbus kā spēcīgu un pārliecinošu sniegumu. Tušas zīmējumu dinamisms, vieglums un filigrānā nostrādātība izvērsta telpiski, gluži vai ar monumentālu vērienu. Horizontālie papīra tīstokļu formāti veido telpisku instalāciju, radot savas "aklās zonas" jeb strupceļus, kuros nonākt. Rotaļīgais veids, kādā vijas Verneres līnijas, sarunājas ar klasiķu darbiem, nav literārs vai motīvus atkārtojošs – tas ir patiesi radoši brīvs un autentisks," piebida mākslas zinātniece Arta Vārpa.
Liene Rumpe nominācijai izvirzīta par izstādi "Akupunktūra kaktusam" "DOM" galerijā (08.–30.09.2023.).
""Akupunktūra kaktusam" ir izstāde par formas iedomātajām robežām, tostarp par ķermeni kā formu, kas transformējas. Māksliniece veido glezniecisku un tēlniecisku formu, apzināti pārkāpjot tā dēvēto veselo saprātu, viņa iebīda formu neformas rūgtumā vai kičīguma šķebinošajā saldumā. "Adatu ieduršana ādā izveido intīmu saikni starp miesu un pasauli," raksta māksliniece. Kaut kas smīnoši pozēts un pasaulīgi sāpīgs reizē. Ar atsauci uz septiņdesmito–astoņdesmito gadu mijas transavangardu, kas noliedz konceptuālismu un akcentē emocionālu spēli," izvēli pamatoja mākslas kuratore Inga Šteimane.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
- Kristapa Ancāna instalācija izstādē "Tagadnes artefakti" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla "Cēsis 2023" ietvaros (15.07.–20.08.2023.);
- Martina Vizbuļa personālizstāde "Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija" koncertzāles "Cēsis" mākslas galerijā Mākslas festivāla "Cēsis 2023" ietvaros (15.07.–20.08.2023.);
- Edgara Vērpes izstāde "Tumsas zīmogs" Jūrmalas muzejā (06.09.–08.10.2023.);
- Lienes Pavlovskas darbs "Izgriezumi" Vidzemes tirgū festivāla "Survival Kit 14" ietvaros (07.09.–08.10.2023.);
- Arņa Balčus izstāde "Scēna" ISSP galerijā (15.09.–16.11.2023.).
Eksperti 2023.–2024. gadā
Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim "Purvīša balvas 2025" neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa; kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede; Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce; fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības "Latvijas kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". "Purvīša balvu 2017" pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra". Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti". Astoto "Purvīša balvu 2023" pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".
