No 7. septembra līdz 8. oktobrim starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit" laikā Vidzemes tirgū, Rīgā, ir aplūkojama izstāde "Mākslinieks ir klātesošs". Izstāde ir daļa no projekta "Laikmetīgās mākslas rezidences skolās".
"Šis projekts sākās tādēļ, ka tas ir Eiropas Ekonomikas zonas lielais atbalsts, kas tika izsludināts divās kārtās no Kultūras ministrijas. Mēs kā viena no vadošajām laikmetīgās kultūras institūcijām rakstījām pieteikumu, lai šo laikmetīgās mākslas izglītošanu bērniem un jauniešiem varētu pacelt jaunā līmenī," stāstīja Žeikare.
Šī ir iespēja, kā bērnus un jauniešus iekļaut laikmetīgās mākslas tapšanas norisēs un pasākumos. Turklāt šis projekts laikmetīgo mākslu darījis pieejamu arī reģionos, ne tikai Rīgā.
"Mēs veidojām ilgtermiņa sadarbības ar sešām Latvijas skolām reģionos, iesaistījām vairāku mēnešu garumā bērnus un jauniešus no dažādiem vecumiem, rezultātā ir tapusi laikmetīgās mākslas izstāde," norādīja Žeikare.
Projekta mērķis bija nevis sadarboties ar mākslas skolām, bet gan vispārizglītojošajām skolām un bērniem, kas citādi ar laikmetīgo mākslu nav saistīti un varbūt pat domā, ka māksla nav domāta viņiem.
"Mūsu uzskats ir tāds, ka māksla var uzrunāt ikvienu, un tas arī pierādījās projekta gaitā," uzsvēra Žeikare.
Eva Vēvere ar jauniešiem strādāja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, ar kuru iepriekš nekādu saistību māksliniecei nav bijis.
"Es vienkārši ļāvos šim procesam, jo man interesēja strādāt skolā, kurā es iepriekš neesmu strādājusi, un iepazīt citu vidi, citu kontekstu. Es strādāju ar jauniešiem, ar vecākajiem no mūsu mērķa grupas, tas ir ar 17–18 gadus veciem jauniešiem. Tie jau ir tādi gandrīz pieauguši cilvēki, ar vienu kāju jau lielajā dzīvē. Līdz ar to man šķita svarīgi dot izpratni par to, kas ir laikmetīgā māksla kopumā," stāstīja Vēvere.
Viņa ar jauniešiem tikās reizi nedēļā vai divās no februāra līdz pat skolas gada beigām. Otrs mākslinieces mērķis bija izvēlēties ar jauniešiem kopīgu tēmu, uz kuras bāzes viņa attiecīgi katru nedēļu veidoja nodarbību programmu.
"Sevi ir grūti novērtēt. Man ir tāda subjektīvā sajūta par šo procesu, un tā ir ļoti laba. Man patīk rezultāts šim pusgadu ilgajam darbam, bet, protams, tādās niansēs interesanti būtu dzirdēt bērnus, ko viņi saka par to," atzina Vēvere.
Anda Lāce tikmēr strādāja Antūžu pamatskolā Latgalē. Viņa izvēlējās tieši šo skolu, jo tur jau bija bijusi iepriekš.
"Tā ir speciālā internātskola, kurā mācās bērni un jaunieši ar psihiskās veselības dažādām problēmām un uzvedības traucējumiem. Viena daļa no šiem jauniešiem tiek sagatavoti, piemēram, par pavāru palīgiem. Tieši gatavošana ir skolas specifika un virziens tiem, kuriem tas ir iespējams," stāstīja Lāce.
Viņasprāt, šo projektu no citiem galvenokārt atšķir tas, ka mākslinieks šoreiz tiešām ir klātesošs un dodas uz skolām ilgstoši, nevis apmeklē to vienu vai divas reizes, novadot pāris radošās darbnīcas.
"Mēs vēlējāmies ieskicēt vispārēju priekšstatu par to, kas ir laikmetīgā māksla, bet tajā pašā laikā mēs šos jauniešus, bērnus ļoti tieši iepazīstinājām arī ar savu mākslu, kas mūs interesē, ko mēs esam darījuši," norādīja Lāce.
Viņasprāt, projekts ir izdevies sekmīgi. Māksliniece atklāja, ka bērnos un jauniešos izdevies radīt interesi par dažādiem laikmetīgās mākslas veidiem, tostarp par deju, skaņu, mūziku un performancēm.
Žeikare atklāja, ka šim projektam noteikti būs arī turpinājums. "Šī ideja nav jauna, par mākslinieku skolās – tā ir prakse, ko vairākas valstis dara jau daudzus gadu desmitus. Tas, ko mēs izdarījām Latvijā, mēs izgājām tam cauri principā tādā triecientempā. Doma bija parādīt, ka šis modelis var strādāt un cik daudz ieguvumu var gūt gan paši mākslinieki, gan skolotāji, gan skolēni. Nākotnē es ļoti to vēlētos turpināt," viņa atzina.
