Laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit" ierasti par pasākumu norises vietu izraugās pamestas vai uz laiku aizmirstas vietas. Festivāla 14. gadā izraudzīts Vidzemes tirgus. Tur divās izstādēs izrādīti vairāk nekā 30 darbu. Izstādē "Attāluma draudzības" apkopoti darbi par attiecībām starp Austrumeiropas valstīm un Āfriku. Kā skats caur pagātni uz nākotni.
Izstādes kuratore Alīsija Noka (Francija) skaidro: "Mūsuprāt, ir interesanti domāt par to, kā veidojas šīs transnacionālās saiknes starp Āfriku un Austrumeiropu, kas sāka veidoties komunisma laikā. Ar izstādi mēs skatāmies arī uz pirmskomunisma un pirmskoloniālisma saiknēm. Šis ir mēģinājums skatīties uz šo ideoloģisko vēsturi un iespējamo nākotni citādi, bez šī ideoloģiskā rāmja."
"Atskatoties pagātnē, Padomju Savienības laikā, kad šīs draudzības tika stimulētas ar dažādiem ideoloģiskiem instrumentiem, kā festivāli, kopīgas izstādes, kā tādas publiskās diplomātijas sastāvdaļa. Šī izstāde aicina padomāt, kā mēs uz šo visu varam skatīties mūsdienās. Kā šīs attiecības veidojās mūsdienās," teic festivāla dibinātāja, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese. "Man liekas ļoti labi, ka šīs izstādes un arī publiskā programma ir satikušās tirgū, jo man liekas, ka tirgus ir īstā vieta, kur domāt par šīm attāluma attiecībām, attāluma draudzībām. Mēs tiešām redzam, kā tirgū parādās šie eksotiskie augļi, un bieži vien neaizdomājamies, no kurienes šie eksotiskie augļi nāk un kā tie šeit ir nokļuvuši."
Savukārt ārpus paviljona izvietoti darbi, kurus veidojuši mākslinieki sadarbībā ar sešu Latvijas skolu skolēniem. Izstādes "Mākslinieks ir klātesošs" darbus apmēram trīs mēnešu laikā veidojuši Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Antūžu, Strenču un Aglonas skolēni.
Izstādes "Mākslinieks ir klātesošs" projekta vadītāja Māra Žeikare stāsta: "Mēs iesaistījām vairāk nekā 100 jauniešu, beigās, protams, lai pabeigtu mākslas projektu, palika paši, paši ieinteresētākie. Bet, dodoties uz skolām, uzsākot šīs rezidences, mēģinājām iesaistīt pēc iespējas plašu skolēnu skaitu, pēc tam lēnā garā atlasot tādu ieinteresētāko fokusgrupu. Katrs stāsts ir pilnīgi dažāds, pilnīgi atšķirīgs, un tāds arī bija mūsu mērķis – paskatīties, ko mākslinieka klātbūtne skolā var dot gan skolai, gan skolēnam, gan māksliniekam pašam individuāli. Mūsuprāt, laikmetīgā māksla spēj uzrunāt ikvienu. Tas tēmu loks, par ko reflektē laikmetīgās mākslas mākslinieki, ir tik plašs un spēj tik labi saķerties gan ar mācību priekšmetiem, ko apgūst jaunā paaudze, gan arī ar viņu interesēm. Jaunieši arī šajā projektā mums deva atbildes – par ko būs šie mākslas darbi. Šajos darbos mēs arī redzam, kas ir svarīgs un īpašs tieši bērniem un jauniešiem Latvijā."
Tēmas ir bijušas gan par labo pasaulē, gan par ne tik pozitīvo. Bērni novērtējuši to, ka mākslinieki vēlējās viņus uzklausīt un runāt par viņiem svarīgo. Māra Žeikare turpina: "Tā bija arī lieta, ko jaunieši atzina, kas viņiem patika šajā sadarbībā visvairāk. Beidzot kāds ieklausās viņu viedoklī, ka nav tas stress par vērtējumu un ka viņi tiešām nāca ar prieku un apguva gan jaunas tehniskas prasmes, gan vispār, kas ir performanču māksla un kā tas strādā, vai kā top skaņu ieraksti."
Lai gan darbi jau ir pabeigti, katru sestdienu skolēni dosies uz izstādi, tādējādi dodot iespēju pašiem potenciālajiem māksliniekiem paust viedokli par mākslas rezidencēm un sajūtām radošajā darbā.
Festivāla programmu papildinās arī diskusijas ar vietējām kopienām, pievēršoties Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kopienu un afrolatviešu kopienas ikdienai, identitātei un iespējām atrast kopīgu valodu. Festivāla izstādes un pasākumus būs iespēja apmeklēt līdz 8. oktobrim.
