Panorāma

Eiropas Prokuratūra: Populārākās ir PVN shēmas

Panorāma

Panorāma

Pirmo reizi pēc 70 gadiem izrāda bēgļu nometnē tapušas grafikas

Pirmo reizi pēc 70 gadiem izrāda bēgļu nometnē Vācijā latviešu mākslinieku radītas grafikas

Pirmo reizi dienasgaismu ieraudzījusi grafikas kolekcija, kas skatītājus gaidījusi vairāk nekā 70 gadu. Muzejs "Latvieši pasaulē" atklājis izstādi "Pārsteidzošais folio". Izstādē apskatāmi iespieddarbi, kurus veidojuši latviešu mākslinieki Fišbahas bēgļu nometnē pēckara Vācijā. 

Dzejniece, māksliniece un izstādes kuratore Sarma Muižniece-Liepiņa no ASV rāda mapi ar vairāk nekā 200 grafikām – tā piederējusi Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējam, grafiķim Janim Šternbergam.1944. gada rudenī viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur Fišbahas bēgļu nometnē izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu. 

Muižniece-Liepiņa stāstīja: "Tas bija iekārtots gandrīz ne no kā. Jebkurš mācībspēks, kas bija nonācis bēgļu gaitās kādā no nometnēm, viņiem [bēgļiem] par maizes tiesu un vietu, kur gulēt, mācīja."

No folio izcelti darbi, kurus no 1946. gada līdz 1949. gadam veidoja jaunie latviešu mākslinieki – Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners, Gastons Ērglis un citi. Tolaik ducis Šternberga audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu iesiešanu un citas praktiskas zināšanas, kas noderētu nākotnē, jo bija skaidrs, ka tik drīz Latvijā neatgriezīsies. 

Grafikās attēlotas ainas no atstātās Latvijas, kara laika pārdzīvojumi un nometnes vide. Fišbahas nometnes grafikas darbnīcā izgatavots kāds īpašs dokuments. Ar Šternberga rotājumu un audzēkņa Edmunda Līča kaligrāfiju. Tā ir Latvijas Centrālās padomes deklarācija "Latvieša stāja svešumā", kuru uzskata par latviešu trimdas Satversmi, solot palikt uzticīgiem Latvijai un cīnīties par to. Deklarāciju iespieda lielā skaitā.

"Viņi to veda līdzi, – ko tu nes sirdī, kas ir sirdī. Tas mani ļoti aizkustina joprojām," pauda Muižniece-Liepiņa.

Vērtīgo darbu mapi plānoja izdot grāmatā, taču tas nenotika. Fišbahas nometnē sarīkotas izstādes. Ir saglabājušās lapas ar viesu parakstiem. 

"Kad sāk pētīt, tur visādi literāti, teātra cilvēki, spilgtas personības. Mums kā muzejam šāds materiāls ļoti vērtīgs. Mēs tur varam fiksēt, kuri cilvēki tajā laikā tur bija," atzīmēja Muižniece-Liepiņa.

Kad 1949. gadā Šternbergs pārcēlās uz dzīvi ASV, viņš paņēma audzēkņu darbus līdzi. Vēlāk folio nodeva glabāšanai Muižnieces-Liepiņas tēvam, kurš arī bija Fišbahas bēgļu nometnē un ar kuru grafiķis uzturēja kontaktus.

"Nevaru zvērēt, kurā brīdi folio nonāca mana tēva rokās. Tas tika uzticēts viņam. Tas tika aizvests uz Mičiganu, kur dzīvoja vecāki. Kad tēvs aizgāja mūžībā, es redzēju, ka tur ir milzīga kultūrvēsturiskā vērtība. Un nodevu muzejam "Latvieši pasaulē"," stāstīja izstādes kuratore.

Grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju ir gaidījusi 74 gadus, būs apskatāma visu pavasari.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti