Ar radošumu atdzīvināt pieklusušo apmaiņas punktu – Vidzemes tirgu
Tie, kuri festivālam "Survival Kit" seko līdzi ne pirmo gadu, būs ievērojuši, ka šis laikmetīgās mākslas notikums noris pamestās, tukšās ēkās, mēģinot tajās saskatīt kādu jaunu potenciālu, Latvija Radio raidījumā "Kultūras rondo" atzīmē Solvita Krese. "Vidzemes tirgus mums likās ļoti laba izvēle šīgada festivālam. Tas nav gluži pamests, tur joprojām notiek tirdzniecība, bet ļoti mazā apmērā un ārpus paviljoniem. Šis tirgus kaut kādā veidā nogurst, un tā aktīvā darbība apstājas," viņa spriež. "Ņemot vērā tirgus ekskluzīvo novietojumu – pašā pilsētas centrā –, manuprāt, ir grēks pieļaut, ka tas izbeidzas."
Arī idejiski Vidzemes tirgus labi sasaistās ar "Survival Kit 14" centrālo izstādi. Kā tieši – to skaidro viena no ekspozīcijas kuratorēm Inga Lāce: "Šī vieta bija ļoti iedvesmojoša mūsu tēmai, kas ir attāluma draudzības – attāluma draudzības gan kā metafora, gan kā īstas draudzības. Festivāls skatās uz attiecībām starp Austrumeiropu un Āfriku plašākā nozīmē, arī uz individuālu cilvēku ceļiem; skatās uz padomju laiku studentu apmaiņas programmām un dažādiem festivāliem un konferencēm, kas tajā laikā notika. [..] Mēs, protams, strādājam ar laikmetīgajiem māksliniekiem ar saitēm šajos reģionos un domājam par jaunu alianšu veidošanas un to, kas ir mūsdienu problēmas, kuras, ja notiktu tāda konference (agrāk tās bija diezgan ideoloģiskas [..]) mums vajadzētu apspriest.
Tirgus mums likās lieliska vieta, jo tā ir starptautiska, transnacionāla, ja domājam par to, kas tur tiek pārdots. Tirgus jau ir apmaiņas punkts, ļoti globāls, lai gan atrodas Rīgas centrā.
Daži mākslinieki tieši par to arī reflektē, piemēram, Evitai Vasiļjevai ir tādas dažādu augļu mājas, kur varētu notikt nākotnes konferences; tās atsaucas gan uz modernisma arhitektūru, gan tajās dzīvo augļi."
Jāpiebilst, ka stāstā par Vidzemes tirgu kā vietu kultūrai tomēr ir kāds "bet". Tāpat kā projekta "Audiovizuālās vasaras galerija" īstenotājiem, arī "Survival Kit" veidotājiem garām nepaslīdēja viena pretruna, un to komentē Solvita Krese: "Rīgas domei ir plašāks skatījums uz Vidzemes tirgu – tā vēlas Vidzemes tirgu pārvērst kultūras vietā, bet nezaudēt arī tirgus funkciju. Šī ideja ir ļoti apsveicama. Bet Vidzemes tirgus apsaimniekotājs ir Rīgas domes uzņēmums "Rīgas nami", kam galvenais uzdevums ir pelnīt. Šeit rodas divu vektoru sadursme. Tad ir tā paradoksālā situācija, ar kuru saskārās iepriekšējais projekts, kas nepiekļuva telpām Vidzemes tirgus paviljonā, jo bija jāmaksā diezgan liela īres maksa. Mēs to samaksājām. Ar vienu roku Rīgas dome mums piešķir finansējumu festivāla organizēšanai, no kura lielu daļu mēs samaksājam atpakaļ pašas Rīgas domes uzņēmumam "Rīgas nami". Par šo naudu mēs varētu uzaicināt vēl kādus māksliniekus un attīstīt vēl kādus projektus, un tiešām virzīt uz priekšu šo Rīgas domes vīziju – pārvērst Vidzemes tirgu par kultūras vietu."
Mākslinieku sadarbība un vietējā izzināšana
Kā atklāj Inga Lāce, daudzi no "Survival Kit 14" māksliniekiem vēl pirms festivāla ieradās Rīgā, lai iedziļinātos vietējā kopumā: "Mums bija ļoti svarīgi, lai viņi iepazīstas ar kontekstu. Izpētes vizītēs viņi satikās ar citiem māksliniekiem ne tikai no Latvijas, bet arī no Polijas, Ukrainas un Lietuvas.
Mākslinieki izveidoja gan sēklas draudzībai, gan saprata, kādi ir mūsu jautājumi, problēmas un par ko mēs uztraucamies. Tad darbi daudz vairāk iesēžas vietējā kontekstā."
Festivāls Rīgā esot daļa no vairākiem mākslas notikumiem – Kauņas biennāles un Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāles –, kas notiek kā sadraudzības izstādes. Tā Inga Lāce un otra izstādes "Attāluma draudzības" veidotāja Alīsija Noka sadarbojas ar Ganas mākslinieku Ibrahimu Mahamu, kurš ir 35. Ļubļanas Grafiskās biennāles mākslinieciskais vadītājs. "Viņa metode ir radīt jaunas vietas izglītībai, piemēram, padomju laiku bijušajās graudu noliktavās viņš rada jaunus mākslas centrus, tur nāk bērni, mācās, vai arī nodarbības notiek vecās lidmašīnās vai vilcienos. Kaut kas līdzīgs ir arī festivālā "Survival Kit" – mēs arī mēģinām atrast jaunus veidus, kā izmantot lietas vai vietas, kas šobrīd netiek izmantotas," teic Lāce.
"Vistālākās draudzības ir tepat"
"Es joprojām ticu, ka māksla, kultūra ar bezvārdu vai vārdisku komunikāciju kaut kādā veidā spēj ietekmēt vismaz dažu indivīdu skatpunktu," uzsver "Survival Kit" dibinātāja un radošā direktore. Ar pasākumu programmu "Vistālākās draudzības ir tepat" festivāla veidotāji vēlas pievērsties mūsu sabiedrības daļām, ar kurām veidojas nesaprašanās vai attāluma attiecības. "Tā ir gan baltkrievu kopiena, gan mūsu krievvalodīgo kopiena, gan mēs atskatīsimies arī uz afrolatviešu kopienu, kas Rīgā nav liela. Tās izcelsme vairāk ir meklējama padomju laikā, kad daudz studentu no Āfrikas mācījās Aviācijas institūtā un daudziem no viņiem šeit izveidojās ģimenes, kurās jau vairākās paaudzēs ir afrolatviešu pēcteči. Interesanti, ka gandrīz neviens no viņiem, no šiem afrolatviešiem, nav palicis šeit Latvijā. Tās pārsvarā ir sievietes ar bērniem, kuras turpināja bērnus audzināt un kuri šeit dzīvo nu jau kā latvieši. Un ar kādām problēmām viņi saskaras? Citreiz dēļ viņu atšķirīgās ādas krāsas viņiem tiek teikts, ka tu neesi latvietis, kaut gan tev ir doktora grāds latviešu filoloģijā un tu dziedi latviešu korī. Tas ir ļoti biedējoši. Par to ir jārunā un ir jāskatās uz šo situāciju," norāda Solvita Krese.
Iekļaujoša sabiedrība ir tēma, kas vijas cauri jebkuram Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektam, atgādina Krese. Viņa arī turpina:
""Survival Kit" parasti ir festivāls, kas uztjūnē frekvenci uz problēmu, kas patreiz ir aktuāla. Pašreiz karš ir "detonējis" sabiedrību ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Latvijā mēs redzam diezgan lielu viedokļu polarizāciju.
Mēs mēģinām ar to strādāt, jo pašreiz tas ir aktuāli. Varbūt nākamgad būs cita tēma, par ko mēs runāsim. Tā ir "Survival Kit" specifika, ka mēs kā tāda antena mēģinām uztvert, kas tad ir tas "survival kit" jeb izdzīvošanas komplekts šobrīd, kas ir šodienas tēmas, un to mēs liekam galdā."
Paralēli izstādēm "Attāluma draudzības" un "Mākslinieks ir klātesošs" iecerēts sešu sarunu cikls par afrolatviešu, ukraiņu, baltkrievu un krievu kopienu pieredzi Latvijā, par kopienām svarīgiem jautājumiem. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju notiks performatīva akcija "Rīgas epizode", un atsevišķa notikumu programma plānota arī mūsdienu kultūras forumā "Baltā nakts". Vēl "Survival Kit 14" laikā notiks divas radošās darbnīcas, kas pielāgotas cilvēkiem ar garīgās attīstības apgrūtinājumiem, un pirmo reizi festivāla vēsturē notiks ekskursija izstādē zīmju valodā kopā ar surdotulku.
Festivāla norises vieta ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļūšana iespējama arī ar bērnu ratiņiem, un uz izstādēm līdzi var ņemt arī labi audzinātus mājdzīvniekus.
Visu festivāla "Survival Kit 14" programmu iespējams izzināt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tīmekļvietnē.
