Aktuāli

"Altum" valdes priekšsēdētājs par uzņēmējiem nepieciešamo finansējumu tuvāko 3 gadu laikā

Aktuāli

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš par tiesu izpildītāju likumu

Valsts atbalsts radījis „sniega bumbas” efektu interesei par latviešu literatūru ārzemēs

Valsts atbalsts radījis «sniega bumbas» efektu interesei par latviešu literatūru ārzemēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Gatavojoties īpašo viesu statusam šā gada Londonas Grāmatu tirgū, valdība pirms četriem gadiem lēma šim mērķim atvēlēt divus miljonus eiro. Par šo naudu izdevies gan iztulkot angliski vairāk latviešu literatūras nekā jebkad iepriekš, gan nodibināt saites ar britu un citu valstu izdevējiem un izveidot sistēmu, kā Latvijas literatūrai nodrošināt pastāvīgu logu uz pasauli. Valsts atbalsts radījis „sniega bumbas” efektu interesei par latviešu literatūru ārzemēs, ko svarīgi neapraut arī pēc simtgades svinību beigām, saka eksporta platformas „Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.

„Tas ir radījis pozitīvu „sniega bumbas” efektu, mēs redzam, ka pieaug interese par latviešu literatūru. Jo tas ir bijis drošs finansējums četru gadu garumā, kad mēs varam beidzot strādāt ilgtermiņā. Nav jāstrādā vairs tikai no viena notikuma uz otru, bet

mēs beidzot varam nospraust ļoti ambiciozus mērķus, pat tādus, kuriem sākumā gandrīz neviens Latvijā neticēja,” klāsta Juta Pīrāga.

Ambiciozākais mērķis bijis trīs gadu laikā izdot angliski 25 jaunas latviešu grāmatas. Līdz šim brīdim britu izdevniecībām pārdotas jau 40 darbu tiesības.

„Salīdzinājumam – 2013. un 2014.gadā ar valsts atbalstu tika gadā iztulkoti un izdoti 5-6 latviešu autoru darbi citās valodās, bet tagad tās ir apmēram 40 grāmatas gadā dažādās valodās,” min Pīrāga. Pašlaik konkursos par atbalstu latviešu literatūras tulkošanai ārvalstu izdevēji jau stāvot rindā. „Ir izdevēji, kuri paliek aiz strīpas un kuriem finansējuma nepietiek,” viņa norāda.

Sākumā ārvalstu izdevējus lielākoties interesējušas grāmatas, kas ļauj labāk iepazīt Latviju un tās vēsturi. „Tādēļ ļoti veiksmīgs bija šis vēsturiskās sērijas [„Mēs. Latvija, XX gadsimts”] projekts, jo to uzreiz pirmo varēja prezentēt,” stāsta Pīrāga. Pašlaik no šīs sērijas angliski iztulkota Paula Bankovska grāmata „18”, Osvalda Zebra „Gaiļu kalna ēnā” un Noras Ikstenas „Mātes piens”. Tulkojumu antoloģijā publicēts arī Māra Bērziņa „Svina garšas” fragments.

„Tagad, kad atpazīstamība un interese ir palielinājusies, redzam, ka izdevējus vairāk sāk interesēt īsie stāsti, kas Eiropā kļūst par arvien populārāku žanru, un arī vienkārši mūsdienu romāni.

Ļoti netradicionāli ir tas, ka mums izdevies pārdot angļu valodā arī salīdzinoši daudz dzejas krājumu. Jo sākumā mūs brīdināja, ka pārdot autortiesības dzejai ir gandrīz neiespējami,” stāsta eksporta platformas „Latvian Literature” pārstāve.

Platformu „Latvian Literature” veido trīs lielākās literatūras organizācijas Latvijā – Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja, Rakstnieku savienība un Grāmatizdevēju asociācija. Pīrāga stāsta, ka, gatavojoties Londonas Grāmatu tirgum, visu trīs spēlētāju starpā izveidojusies ļoti laba sadarbība, un Kultūras ministrijā tagad iesniegta šajā pieredzē balstīta stratēģija mērķtiecīgam darbam visas nozares līmenī pēc 2019.gada.

Tam būtu vajadzīgs līdzīgs finansējums, kāds bija paredzēts šiem četriem gadiem, kamēr Latvija gatavojās Londonas Grāmatu tirgum.

„Tādai ideālai plāna izpildei tie būtu kādi 300 līdz 400 tūkstoši eiro gadā,” saka Pīrāga. Vēl gan no Kultūras ministrijas nav saņemts apliecinājums, ka šāds finansējums būs.

„Bet mēs esam stingri apņēmušies par to runāt un par to iestāties, jo citādi mēs uzskatām, ka viss šis ieguldītais laiks, darbs un līdzekļi ir bijuši veltīgi,” viņa uzsver.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti