Rīta Panorāma

Briselē uz mēnesi slēgs bāru un kafejnīcas, lai ierobežotu Covid-19

Rīta Panorāma

Intervija ar Aigaru Nordu

Dzejniekam Mārim Čaklajam 80.dzimšanas dienā izstāde "Viņi un sirdsapziņa"

Vācieša muzejā atklās Māra Čaklā 80 gadu jubilejai veltītu izstādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 8 mēnešiem.

No 8. oktobrim līdz 21. novembrim Ojāra Vācieša muzejā būs iespējams aplūkot izstādi “Viņi un sirdsapziņa”, informēja muzeja pārstāvji. Māra Čaklā 80 gadu jubilejai veltītā izstāde atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” teikts izstādes pieteikumā.

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!”: “Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.” Bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem”: “Ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”.

No kreisās: Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Jānis Peters.
No kreisās: Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Jānis Peters.

Taču sirdsapziņa ir arī kā metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē, norāda izstādes veidotāji, skaidrojot, ka “Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.”

Muzejā arī uzsver, ka Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekli”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi”, mākslas valodā “ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.”

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte), priekšmeti no Ievas Čaklās arhīva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti