Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Literatūras festivāls «Monta. Tu. Monta. Es.»

Trešais «Punctum» festivāls veltīts dzejnieces Montas Kromas simtgadei

Svinot savu piekto dzimšanas dienu, žurnāls “Punctum” velta festivālu Montas Kromas simtgadei, informēja žurnāla pārstāvji.

Literatūras un filozofijas interneta žurnāls “Punctum”, atzīmējot piekto dzimšanas dienu, ikgadējo literatūras festivālu veltīs spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai.

Lai gan Monta Kroma (1919–1994) ir viena no novatoriskākajām modernisma dzejas pārstāvēm un, iespējams, nozīmīgākā 20. gadsimta urbānās dzejas autore latviešu literatūrā, mūsdienās viņas daiļrade ir maz pētīta un aktualizēta.

Festivāla “Monta. Tu. Monta. Es” programmā no 20. līdz 30. maijam gaidāma starpdisciplināra pastaiga “Montas nakts” ar Māras Ķimeles režisētu dzejkoncertu, kurā piedalīsies aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Arturs Skutelis, Alise Joste, grupas “Sigma”, “Zāle”, “Ezeri” un “JUUK”. 

Notiks arī krājuma “Monta Kroma. Re:” atklāšanas lasījumi, kuros mūsdienu autori iepazīstinās ar dzejoļiem, kas tapuši, iedvesmojoties no Kromas daiļrades, Latvijas Universitēts (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā konference “Monta Kroma un padomju literatūra”, kā arī eseju lasījumi par modernisma aktualitāti mūsdienās. 

Britu rakstniece Anna Lorensa-Pjetroni pastaigā ar virtuālas lietotnes palīdzību atklās personiskus Rīgas maršrutus, savukārt citas Kromas literatūrā nozīmīgas tēmas lasījumos izcels dzejnieki Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Grēta Ambrazaite (Lietuva), fs (Igaunija) un prozaiķi Marčins Viha (Polija), Alvīds Šlepiks (Lietuva), Mārja Kangro (Igaunija), Inese Zandere un Ērika Bērziņa.

“Punctum” festivāla “Monta. Tu. Monta. Es” programma

Eseju lasījumi “Modernisma aktualitāte mūsdienās”

20.05. 18.30 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā (Marijas iela 13/3, Rīga)

Piedalās mākslas vēsturniece un dizaina vēstures pētniece Iliana Veinberga, filozofi Igors Gubenko un Jānis Taurens.

Annas Lorensas-Pjetroni īsprozas pastaiga “Atbildes uz pastkartes”

22.05. 19.00 Pulcēšanās Mārstaļu ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā

“Atbildes uz pastkartes” ir autobiogrāfisks, fragmentēts stāstījums prozā un dzejā par to, kā personiskā, nacionālā un starptautiskā vēsture ietekmē britu viešņas piedzīvoto Rīgā. Kā, piemēram, viedokli par pilsētu veido un caurvij zvirbuļi, Austrumberlīne 1979. gadā, seksualitātes apslēpšana, Vasarsvētku draudzes baznīca un tilts Glāzgovā? Un kādā veidā skatījumu uz Rīgu iekrāso apziņa, ka pilsētā ierodies vispirms kā eiropietis, bet atgriezies jau kā autsaiders? Un kā Rīgā pieredzētais ietekmēs to, kā uztversi savu un citas pilsētas? Pirms pastaigas aicinām bez maksas lejupielādēt lietotni Overhear vietnēs App Store vai Google Play.

Anna Lorensa-Pjetroni ir britu rakstniece, Birmingemas Universitātes pasniedzēja, strādājusi arī par cietuma apsardzi. Viņas romāna Rūbijas karote (Ruby’s Spoon) darbība notiek autores dzimtajā Anglijas rūpniecības reģionā Midlendā. Britu padomes atbalstītajā žurnāla “Punctum” un Birmingemas literatūras festivāla sadarbības projektā piedalās Anna Lorensa-Pjetroni (Lielbritānija) un Andris Kuprišs (Latvija).

Starptautiska konference “Monta Kroma un padomju literatūra: modernisms, dzimte, aukstais karš”

23.05. 10.00–18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunais korpuss (Kalpaka bulvāris 13)

Dzejnieces Montas Kromas simtgadei veltītā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā zinātniskā konference aktualizēs vairākas mūsdienu literatūrzinātnē nozīmīgas tēmas – femīno rakstību, modernismu latviešu literatūrā, padomju literatūras, aukstā kara un kolaboracionisma studijas.

Konferencē piedalīsies gan latviešu, gan ārvalstu literatūrzinātnieki, kas interesējas par latviešu dzejas vēsturi sociāli politisko notikumu kontekstā, modernisma estētiku un femīno rakstību. Konferencē iecerēts izvērtēt modernisma un sociālistiskā reālisma attiecības latviešu dzejā gan Staļina un atkušņa laikā, gan sekojošajā stagnācijas posmā un perestroikas gados.

18.00 Izdevniecība “Neputns” aicina uz Montas Kromas dzejas izlases "Trotuārs" atklāšanu.

 

Pastaiga ar pieturvietām “Montas nakts”

24.05. 17.30–23.00

(Uz notikumu vietām pavada Kārlis Vērdiņš, Vents Vīnbergs un Ronalds Briedis.)

Saruna “Kā Monta kļuva moderna?”

17.30–18.30 Viesnīca Europa Royal Riga (Krišjāņa Barona iela 12)

Sarunu vadīs dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Piedalīsies gleznotāja, Montas Kromas grāmatu ilustrāciju autore un tuva draudzene Helēna Heinrihsone, dzejnieks un literatūrzinātnieks Ronalds Briedis, dzejnieks Pēteris Draguns.

Grāmatas “Monta Kroma. Re:” prezentācija

19.00–20.30 Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30)

Dzejas krājumā “Monta Kroma. Re:” apkopoti īpaši izdevumam radīti 23 mūsdienu dzejnieku darbi, kas veidoti kā atbilde, versija, parafrāze Montas Kromas dzejai. Krājumā iekļauti arī Kromas dzejoļi, kas iedvesmojuši mūsdienu autorus. Grāmatu papildina dzejnieces un filoloģijas doktores Annas Auziņas pēcvārds.

Dzejas krājuma autori: Monta Kroma, Kārlis Vērdiņš, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Inese Zandere, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Inga Gaile, Liāna Langa, Raimonds Ķirķis, Katrīna Rudzīte, Marija Luīze Meļķe, Edvīns Raups, Ivars Šteinbergs, Rūta Mežavilka, Semjons Haņins, Pēteris Draguns, Anna Belkovska, Ilmārs Šlāpins, Aivars Madris, Lote Vilma Vītiņa, Einārs Pelšs, Eduards Aivars un Elvīra Bloma.

Montai Kromai veltīts dzejkoncerts

21.00–22.00 Rīgas Cirks (Merķeļa iela 4)

Festivāla īpašais pārsteigums būs režisores Māras Ķimeles veidots dzejkoncerts ar Montas Kromas tekstiem. Piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Alise Joste, Arturs Skutelis, grupas “Sigma”, “Zāle”, “Ezeri”, “JUUK”.

Personiska performance Montas Kromas dzejas topogrāfijā

25.05. 12.00, 15.00, 19.00 Iepriekšēja pieteikšanās: [email protected] (vietu skaits ierobežots).

Performanču mākslinieces Signes Valtiņas un skaņu mākslinieka Maksima Šenteļeva interaktīvā izrāde ļaus ieraudzīt Montas Kromas dzeju Rīgas ielās. “Montai Kromai pilsētvide bija dzīva esamība. Viņas dzejoļos autobusu stikli, ielu šaurumiņi, pleci, lūpas, krekli un konveijers, ielu sāls, desmit minūtes cauri Vecrīgai ir personiska koordinātu sistēma, kura mainās atkarībā no aktuālās situācijas, sajūtām, temperatūras, domām un visa, ko ķermeniskā pieredze var sniegt,” saka notikuma idejas autore Signe Valtiņa.

Performance būs katra dalībnieka personisks un ģeogrāfisks ceļojums Rīgas pilsētvidē, kur tā brīža sajūtas, skaņas, attēli, impulsi, domas, atmiņas un gaidas pieteiks sevi, lai nākamajā brīdī pazustu un ļautu vērot pārejošo un vienlaikus apzināties visa nepārejošo saistību ar lielākiem dzīves procesiem.

Dzejas vakars “Dzejolis man ribās”

29.05. 19.00 Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30)

Festivāla dzejas vakars būs veltīts divām svarīgām Montas Kromas dzejas iezīmēm – pārliecībai, ka visam ir vieta dzejā, un pilsētas straujajam ritmam. No dažādiem skatpunktiem šīs iezīmes aplūkos latviešu dzejnieki Ingmāra Balode un Arvis Viguls, kā arī lietuviešu dzejas jaunā balss Grēta Ambrazaite un latviešu lasītājiem labi pazīstamais igauņu dzejnieks fs (Indreks Mesikeps). Atdzejotāji: Indra Brūvere-Daruliene un Guntars Godiņš. Vadītājs: Ivars Šteinbergs.

Prozas vakars “Šai stundā pieaugušie nevar būt laimīgi”

30.05. 19.00 Kultūras telpa "Autentika" (Bruņinieku iela 2)

Festivāla noslēguma vakara īpašie viesi būs prozaiķi Marčins Viha (Polija), Alvīds Šlepiks (Lietuva), Mārja Kangro (Igaunija), Inese Zandere un Ērika Bērziņa. Lasījumu vadmotīvs būs personiski iespaidi literatūrā, piemēram, Ineses Zanderes bērnības atmiņu ainas, Mārjas Kangro ironiskais vērojums literatūras balvu aizkulisēs un Marčina Vihas dienasgrāmatā balstītie, spilgtie lasījumi. Tulkotāji: Ingmāra Balode, Indra Brūvere-Daruliene, Maima Grīnberga.

Festivāla vizuālās identitātes autors: Aleksejs Muraško.

Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, British Council, Labietis, Zilver, Rixwel Hotel, Lux Express, Polijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā.

Sadarbības partneri: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Birmingemas Literatūras festivāls, Raiņa un Aspazijas māja, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Mākslas akadēmija, lietotne Overhear.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti