Prasmīgs tulkotājs ir pats nozīmīgākais cilvēks, kurš palīdz literatūras darbam nokļūt plašajā pasaulē un atrast jaunus lasītājus dažādās pasaules valstīs. Tāpēc platforma “Latvian Literature” rīko meistardarbnīcas tulkotājiem un studentiem, kuri citu valstu augstskolās apgūst latviešu valodu.
“Šādas prozas tulkošanas darbnīcas tieši studentiem mēs rīkojam jau ceturto reizi. Pirms viņi brauc uz Latviju, studenti sagatavo dažādu paraugu tulkojumu, kur trijās dienās pieredzējuša tulka vadībā iet visam cauri un rediģē savus tulkojumus,” skaidro platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.
“Tādā veidā mēs ceram, ka šie cilvēki, kas ir izrādījuši interesi par Latviju un latviešu valodu, studējot to savās universitātēs, viņi iegūs interesi kļūt par literatūras tulkotājiem nākotnē un saistīt savu dzīvi tieši ar literatūras tulkošanu.”
No 17. līdz 19. augustam Rīgā savas prasmes latviešu valodā spodrina Helsinku Universitātes latviešu valodas studenti tulkotājas Maimas Grīnbergas vadībā. Viņa jau gadiem nodarbojas ar Igaunijas un Somijas literatūras tulkošanu, vairākkārt saņēmusi Literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, caur viņas darbu teju četrdesmit igauņu un somu literatūras darbu nonākuši Latvijas lasītāju rokās.
“Mērķis ir viens, liels un svarīgs – mums vajag, lai Somijā būtu vairāk latviešu literatūras tulkotāju,” uzsver Maima Grīnberga.
Pirmajā dienā meistarklase veltīta Jāņa Joņeva grāmatai “Jelgava '94”. Otrajā dienā tulkotāji strādājuši ar fragmentu no Andras Neiburgas stāsta “Peles nāve” un trešajā - ar Paula Bankovska bērnu grāmatu “Mazgalvīši spēlē mājās”.
“Mani interesē laikam visāda literatūra, bet man ļoti patīk tulkot tieši bērniem, jo tur brīvība ir bišķiņ lielāka,” stāsta tulkotāja Annika Suna, kura jau tulkojusi Ata Klimoviča grāmatu “Personiskā Latvija” un latviešu eksperimentālās dzejas izlasi, bet šobrīd strādā pie Zigmunda Skujiņa romāna “Miesaskrāsas domino” tulkojuma.
Savukārt Helsinku Universitātes students Petri Jalovaara, kurš latviešu valodu studē divus gadus, atklāj, ka interese par latviešu valodu viņas radusies, kad pirms 17 gadiem strādājis Somijas vēstniecībā Latvijā.
“Es vienkārši iemīlējos latviešu valodā un tāpēc es esmu šeit,” atzīmē Petri Jalovaara. Viņaprāt, vērtīgākais, piedaloties šādās meistardarbnīcās, ir iespēja uzzināt citu tulkotāju versijas un tulkojumus: “Kad es uzzināju par šo iespēju, uzreiz nolēmu piedalīties šajā tulkošanas darbnīcā.”
