Prozas lasījumu tradīcija dibināta gadu pēc rakstnieka Andreja Upīša došanās viņsaulē – 1977. gadā. Pirmie lasījumi norisinājās dzīvoklī, kur Upīts aizvadīja pēdējos 19 dzīves gadus. Juku laikos iestājusies pauze, bet 1995. gadā prozas lasījumi piedzīvoja atdzimšanu, un turpina augt jau 22 gadus. Lasījumu izaugsmes aculieciniece ir Upīša muzejdzīvokļa un prozas lasījumu šūpuļa saimniece Inese Kaire.
„Ja agrāk tie bija tādi rakstnieku tuvplāni, vakaros tikai viens prozas lasījums un skatītāji ātri iesaistījās diskusijās, uzdeva tiešus jautājumus, tad tagad tas ir vairāk izklaides pasākums ielās un kafejnīcās,” stāsta Andreja Upīša muzejdzīvokļa vadītāja Inese Kaire.
Lasījumu temati no dziļi nopietniem līdz draiski vieglprātīgiem – tas parasti noslēdzošajos pasākumos. Rakstnieces Noras Ikstenas daiļrades cienītājiem jāgaida "Prozas brokastis" svētdien, bet līdz tam vēl seši lasījumu pasākumi, kuros piedalīsies Pauls Bankovskis, Inga Ābele, Māra Zālīte, daudz jauno rakstnieku un viesu no kaimiņvalstīm. Bet 5.decembra vakarā - atklāšana.
„Kas zīmīgi - šogad Upītim 140, tādēļ šogad svinam, klausāmies prozu, nepiedalās žūrija un nevērtē darbus, tātad pasākuma formāts ir pavisam nedaudz mainījies. Tas, ar ko īpašs ir festivāls, ir tas, ka autori lasa vēl nepublicētus darbus, tas nozīmē, ka mums ir iespēja ielūkoties uz autora rakstāmgalda, ko viņš dara, par kādām tēmām vēlas runāt, kas viņam svarīgs,” stāsta Prozas lasījumu rīkotāja Juta Pīrāga.
No nākamā gada prozas lasījumi kļūs vēl demokrātiskāki. Dalībnieki varēs izvēlēties piedalīties vai izvairīties no dalības konkursā.
