Kultūras rondo

Katrīna Gupalo laidusi klajā Imanta Kalniņa mūzikas albumu “7 skumjas zvaigznes”

Kultūras rondo

Inga Gaile lasa stāstu "Dārzs"

"Sajūtu restaurācija" - ar grāmatas starpniecību ļauj ielūkoties Aleksandra Čaka ikdienā

Restaurēt Aleksandra Čaka ikdienu – grāmata «Sajūtu restaurācija»

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs pēc remonta atkal atver durvis apmeklētājiem. Lai svinētu dzejnieka 119. dzimšanas dienu, izdota grāmata “Sajūtu restaurācija”, kas dod ieskatu muzeja krājumā esošo priekšmetu un to īpašnieku stāstos.

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs pavasarī atzīmēja 20 gadu jubileju, ko nav bijis iespējams nosvinēt pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Muzeja vadītāja Antra Medne Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzina, ka šodien ne tikai apmeklētāji ir noilgojušies pēc muzejiem, bet arī paši muzejnieki ir noilgojušies pēc apmeklētājiem. Lai arī šogad muzeja apmeklētāju skaits ir krities par 40 %, Antra Medne stāstīja, ka īpašs prieks ir bijis konstatēt nepieciešamību pēc muzejiem šajā rudenī.

“Man bija ārkārtīgi patīkama sajūta, ka muzejs ir vajadzīgs. Kaut kādā brīdī jau mēs, optimistiskie muzejnieki arī mazliet sašļūkam. Pēc vasaras, tāda diezgan paklusa perioda, sākās “Latvijas skolas soma”, un man jāsaka, ka Čaka muzeju gāza apkārt. Mēs sapratām, ka netiksim ar darbiem galā! Tas nozīmē tikai to pozitīvo lietu, ka tad, kad beigsies krīze pasaulē un Latvijā – cilvēki atgriezīsies muzejā. Tas man dod spēku un ticību.”

Antra Medne ir jaunizdotās grāmatas tekstu autore. Grāmata sniedz liecību par dzejnieka ģimeni, sadzīvi Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē, apģērbu modi cauri laikiem. Antra Medne stāstīja par grāmatas izveidi:

"Šo grāmatu veidojot, vajadzēja pārdomāt, kā saprotamā veidā cilvēkiem, kas nav ar Čaka biogrāfiju un daiļradi ikdienā saistīti, parādīt dzejnieka ikdienu.”

"Mēs runājam par Čaku un viņa ģimeni. Mēs runājam par Čaku, viņa māti un tēvu, jo Čaks visu mūžu bija saistīts ar saviem vecākiem un dzīvoja ar viņiem kopā. Kā es saku "to nabas saiti" ar māti viņš nekad nespēja pārraut. Tādēļ arī grāmatā tas ir uzsvērts, ka mēs nevaram runāt par Čaka kaut kādām privātām lietām atsevišķi, atdalot tās no viņa vecāku privātajām lietām, jo viņu sadzīve ir bijusi kopīga," skaidroja Antra Medne.

Viņa arī stāstīja, ka grāmatu veido četras nodaļas, to pamatā ir priekšmetu stāsti. Pirmā nodaļa veltīta Čaka tēvam – drēbniekmeistaram Jānim Čadarainim. Otrā nodaļa ir par Čaka māti – mājsaimnieci Emīliju Lizeti Čadaraini un visu, kas saistīts ar viņu kā rokdarbnieci. Ir atsevišķa sadaļa par Čaka sievu Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu un tām lietām, kas ir palikušas pēc viņas aizbraukšanas uz Vāciju un tālāk uz Ameriku. Ceturtā sadaļa, protams, ir par pašu Čaku un lietām, ko asociējam ar viņu kā dzejnieku, rakstnieku, publicistu.

"Grāmatā ir parādītās un aprakstītas lietas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vai tas ir pats vērtīgākais, kas bijis Čaka dzīvē?

Uz šo jautājumu nevar atbildēt. Mēs strādājam, mēs pētām un veidojam priekšstatu par Čaku, par viņa ģimeni, par viņa ikdienu no tā, kas ir pieejams šodien un tagad," norādīja Antra Medne.

Antra Medne uzsvēra, ka grāmatas mērķis ir parādīt tās lietas, kuras ir slēgtajā muzeja krājumā: “Ne visas tās lietas, kuras ir apskatītas grāmatā, ir ekspozīcijā. Un tad tā sākotnējā iecere, jo krājums jebkurā muzejā, ne tikai Čaka muzejā, tikai mazu tā daļu mēs varam apskatīt ekspozīcijā, vēl kaut ko mēs mazliet varam iepazīt katra muzeja mājaslapā, bet ir ļoti liela daļa, kas nav katru dienu apskatāma. Šīs grāmatas viens no uzdevumiem bija parādīt tās lietas, kuras ir slēgtajā krājumā, kuras jūs neredzēsiet katru dienu.” 

Muzeja krājumā esošais priekšmets kalpo plašāka stāsta radīšanai par tā īpašnieku. Tā ir ne tikai liecība par laiku vai objekts, kas kādreiz ir piederējis kādam cilvēkam, bet arī stāsts par kontekstu, kādā šis priekšmets ir nonācis un palicis pie Aleksandra Čaka.

“Ja mēs paskatāmies uz nodaļu, kas ir veltīta Čaka sievai Annai, dzīvē viņu sauca arī par Anitu Bērziņu, jo viņa arī kādu brīdi gribēja būt dzejniece un pieņēma šādu pseidonīmu. Kas raksturo Anitu Bērziņu no tām lietām, kas ir saglabājušās? Mēs no vēstures, protams, zinām, ka 1944. gadā viņa ļoti steidzīgi aizbrauca no Latvijas un no Aleksandra, pametot pilnīgi visu šeit Latvijā – gan savas ļoti daudzās fotogrāfijas, gan savu kosmētikas maciņu, gan savu dienasgrāmatu. Runājot par Anitas kosmētiku, mēs eksponējam lūpu krāsu. Mēs runājam par Anitu un lūpu krāsu, bet mēs arī esam mēģinājuši izzināt, kas tā ir par lūpu krāsu, kas tā par firmu, no kurienes tā ir, kādā veidā tā ienāca Rīgā,” skaidroja Antra Medne.

Grāmatas “Sajūtu restaurācija” dizaina un fotogrāfiju autore ir māksliniece Katrīna Vasiļevska. Šī ir jau ceturtā grāmata no Čaka muzeja krājuma. 2011. gadā iznāca grāmata “Čaks virtuvē”. Vēlāk tika nolemts ar grāmatu palīdzību popularizēt Čaka muzeja krājumu un piedāvāt iepazīt lietas, kuras nav apskatāmas ekspozīcijā. Tā radās grāmatas "Čaka pastkartes" un "Čaka ģimenes albums", nu tām pievienojas grāmata “Sajūtu restaurācija”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt