Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”, kura programmā par godu festivāla “Prozas lasījumi” 25 gadu jubilejai iekļauti dažādu autoru lasījumi, Ilze Jansone atklāja savu viedokli par vārda brīvību, kas šogad ir viena no festivāla galvenajām tēmām.
Rakstniecei tā saistās galvenokārt ar teiktā apzināšanos un izvērtēšanu. “Man šķiet, ka brīvā sabiedrībā vārda brīvība ir vēl jo vairāk svarīga ar individuālo atbildību – ne tikai ar to, ko mēs mēģinām pateikt, bet kā mēs to mēģinām pateikt," atzīmēja Ilze Jansone. "Manuprāt, šī brīvā sabiedrība lielā mērā arī nozīmē, ka ir vairāk kā jebkad nepieciešams pieslēgt saprātu, jo saprāts nereti izraujas brīvībā un aizskrien citus ceļus. Vārda brīvība šobrīd ir indivīda atbildība, lietojot vārdus, kuru nozīmi viņš zina.”
Jansone norādīja: “No vienas puses, mums ir vārda brīvība, bet, no otras puses, mums ir vārdi, kurus mēs izvēlēsimies nelietot, lai, piemēram, neaizvainotu kādu grupu. Tad ir jautājums, kāds ir mūsu iemesls, kāpēc mēs izvēlamies šos vārdus nelietot? Vai mēs zinām šo vārdu nozīmi, vai arī tas ir vispārpieņemts uzskats, ka šis vārds nav labs?
Runas brīvība brīvā valstī, brīvā laikmetā nozīmē izvērtēt savu individuālo atbildību un savu zināšanu un spēju paskaidrot to, ko tu esi gribējis pateikt.”
Ilze Jansone arī novērojusi negatīvas parādībās šīs šodien tik svarīgās vārda brīvības pielietojumā. “Mums ir ārkārtīgi paveicies, ka mēs varam brīvi teikt to, ko mēs domājam. Pirms četrdesmit gadiem mēs to nevarējām. Es piedzimu valstī, kurā mēs to nevarējām darīt bez aizplīvurojumiem. Šodien mēs varam teikt brīvi to, ko domājam, bet nereti mēs šo brīvību izmantojam lieki, piepludinot telpu ar frāzēm, ar tekstu bez satura, vai vienkārši smuki sakombinējot vārdus, kuru nozīmi mēs nezinām, cīnoties pret vārdiem, kur nozīmi mēs nesaprotam,” atzīmēja rakstniece.
Ar festivāla "Prozas lasījumi" programmu var iepazīties šeit.
Autores lasījumu klausieties audio pielikumā – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".
