Šis ir “Eposa par Gilgamešu” pirmais latviešu valodas izdevums, kurš tulkots tieši no senajiem avotiem, neizmantojot kā avotu jau esošus tulkojumus krievu, angļu u.c. valodās, līdz ar to tā izdošana ir uzskatāma par nozīmīgu kultūras notikumu.
“Eposs par Gilgamešu” tiek datēts aptuveni ar 2100. gadu p.m.ē. un tiek uzskatīts par senāko saglabājušos literatūras pieminekli pasaulē. Garā un brīnišķīgā babiloniešu poēma, kuras centrālais motīvs ir pārdomas par nāves neizbēgamību, tiek uzskatīta par visas cilvēces mantojumu. Šis darbs ir ietekmējis neskaitāmu seno Tuvo Austrumu literatūras pieminekļu, tajā skaitā Bībeles, stilistiku, tēlainību un sižetus.
Eposa tulkotājs, kā arī komentāru un ievada autors ir seno valodu pētnieks, poliglots, literāts un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds. Viņš ir piedalījies jaunā Bībeles tulkojuma tapšanā, no senebreju valodas tulkojot vairākas Bībeles grāmatas: Vaimanu grāmatu, Esteres grāmatu, Jeremijas grāmatu, Jesajas grāmatu un citas. Sākot ar 1994. gadu, tulkojis dažādu autoru darbus, no kuriem daudzi publicēti gan periodikā, gan grāmatās. 2000. gadā apgādā “Jānis Roze” viņa tulkojumā no ivrita iznāca Amosa Oza romāns “Melnā kaste”.
Ilmārs Zvirgzds darbu pie šī eposa tulkošanas sāka jau pirms vairākiem gadiem. Savu tulkojumu viņš sauc par akadēmiski literāru, proti, no vienas puses, viņš cenšas ievērot kritisku pieeju attiecībā uz tradicionālu akadēmisku teksta rekonstrukciju, no otras, cenšas padarīt eposu lasāmu un literāri baudāmu plašam lasītāju lokam.
Šajā eposa izdevumā būs iekļauts izvērsts Ilmāra Zvirgzda ievads par senās Divupes kultūru un literatūru, kā arī zemsvītras piezīmes, norādot uz būtiskākajām iespējamajām variācijām.
Izdevuma ilustrācijas darinājuši atzītā gleznotāja, grāmatu ilustratore Lilija Dinere un pazīstamais tēlnieks Roberts Diners, kuru portfolio ietilpst kopdarbs tādu kultūrvēsturiski nozīmīgu izdevumu mākslinieciskajā noformējumā kā “Dziesma par Rolandu” (ALIS, 2010), “Eddas Dziesmas” (Jānis Roze, 2015). Lilija Dinere veidojusi māksliniecisko noformējumu kopumā vairāk nekā 60 grāmatām.
Īpaši jāatzīmē mākslinieces veikums, strādājot pie seno literāro pieminekļu ilustrācijām: Fransuā Vijons "Dzeja"(atdzejojusi Cecīlija Dinere, Liesma, 1987), Ulda Bērziņa atdzejojumā "Mana vectēva Korkuda grāmata" (Liesma,1989), “Ījabs” (Zinātne, 1997), "Slavinājumi. Psalmu Grāmata" (Zinātne, 2005). Māksliniece vairākkārt saņēmusi apbalvojumus par savu darbu.
Lilija Dinere un Roberts Diners veidojuši izdevuma māksliniecisko konceptu, vāka dizainu un krāšņas ilustrācijas īpašā autortehnikā. Mākslinieki pētījuši gan pašu eposa tekstu, gan tā vēsturi un darba procesā cieši sadarbojās ar tulkotāju Ilmāru Zvirgzdu.
Grāmatas mērķauditorija ir seno valodu pasniedzēji un studenti, kā arī plašāka auditorija, kas interesējas par seno kultūru, vēsturi un spēj novērtēt šo nozīmīgo darbu.
“Eposs par Gilgamešu” – unikāla, ilgmūžīga, vērtīga un vizuāli krāšņa dāvana Latvijai un tās cilvēkiem.
“Eposs par Gilgamešu” ir apjomīgs, vairāku gadu apgāda “Jumava” projekts, kas tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Advokātu biroja “Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs”, Kultūras centra "Gratta JJ" mākslas galerijas "Museum LV" un "Grata Eco Hause" finansiālu atbalstu.
Svinīgā grāmatas “Eposs par Gilgamešu” atvēršanas pasākuma organizēšanas sadarbības partneri ir galerija "Museum LV" un izdevniecība “Jumava”. Pasākums notiks 6. jūnijā Kultūras centra "Gratta JJ" mākslas galerijā "Museum LV" A. Pumpura ielā 2 plkst. 16.00.
