Kultūras Rondo

Klavieru duets Agra un Arnolds Dimanti izdod latviešu mūzikas ierakstu

Kultūras Rondo

Purvīša balvas 2019 kandidāti. Ēriks Apaļais

Svena Birkerta "Esejas" pārlasām kopā ar tulkotāju Vili Kasimu

Pirmo reizi Latvijā izdotas Svena Birkerta esejas par literatūras nozīmi digitālajā laikmetā

Pirmo reizi Latvijā izdotas izcilā latviešu izcelsmes amerikāņu literatūrzinātnieka, kultūras vērotāja un publicista Svena Birkerta "Esejas".

“Izdevums latviešu valodā ir īpašs, jo apvieno ne tikai izlasi no divām viņa grāmatām, bet arī nepublicētas esejas,” ar Svena Birkerta “Esejām” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” iepazīstina grāmatas sastādītājs un tulkotājs Vilis Kasims. Grāmatu izdevis apgāds “Neputns”. Tieši Kasims piedāvājis apgādam izdot šī autora darbus.

“Sākums bija pirms gadiem četriem, kad biju Londonas Grāmatu tirgū kā Latvijas literārais aģents, runāju ar viņa Amerikas izdevēju par latviešu grāmatām, kas varētu būt interesantas viņiem. Zināju, ka izdevuši Svenu Birkertu, kad pieminēju, ka esmu no Latvijas, izdevniecības pārstāve teica, ka Svens Birkerts ir viņu pirktākais autors, un uzdāvināja grāmatu,” atklāj Kasims.

Tulkotāju pārsteidzis, ka Latvijā šī Amerikā labi zināmā latviešu izcelsmes literāta darbi nav izdoti.

Svens Birkerts, arhitekta Gunāra Birkerta dēls, ir ASV pazīstams esejists, 10 kritikas atzinīgi novērtētu grāmatu autors. Viņa intereses saistītas ar vārdu un literatūru digitālajā laikmetā.

Arhitekta Gunāra Birkerta dēls Svens Birkerts saka uzrunu grāmatas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku "Latvijas Nacionālā bibliotēka. Arhitekts Gunārs Birkerts" atvēršanas svētkos.

“Ar to viņš ir zināms Amerikā. Krājums "Gūtenberga elēģijas" ir apcerējums par to, vai grāmatām būs nākotne; viņš cer un uzstāj, ka grāmatām ir arī digitālajā laikmetā būtiska loma. 90. gados viņš sāka domāt, kā tehnoloģiju attīstība var ietekmēt cilvēku vēlmi lasīt un attiecības ar grāmatām,” skaidro Kasims. “Latviešu valodā izdotajā grāmatā puse ir no vēlāk izdota krājuma, kurā runā par tehnoloģijām un savām attiecībā ar tehnoloģijām, par tehnoloģiju ietekmi uz domāšanu.”

Kasims bilst, ka Latvijā esejas nav populārs žanrs, tāpēc ir interesanti redzēt, kā tas ir citur.

“Birkerta pieeja ir izplatīta ASV, tur runāts par sarežģītiem jautājumiem, bet caur personisku prizmu, koncentrējoties uz kādu atsevišķu epizodi, izmantojot to kā lēcu, caur ko tiek skatīta problēma,” atzīst Kasims.

Svena Birkerta latviski izdotajā darbu izlasē pārstāvēti divi pēdējie eseju krājumi: “The Other Walk” (Cita pastaiga, 2011) un “Changing the Subject: Art and Attention in the Internet Age” (Mainām tēmu: māksla un uzmanība interneta laikmetā, 2015). Grāmatu papildina īpaši tai sarakstīts autora priekšvārds un pēcvārds. Pēcvārdā "Ietekmes varā" viņš raksta par savām attiecībām ar tēvu, Latvijā labi zināmo arhitektu Gunāru Birkertu. Izrādās, attiecības jaunības gados nav bijušas iepriecinošas, jo tēvs nav bijis iepriecināts ar dēla aizraušanos ar literatūru. Kad abi kļuva vecāki, satuvinājās un atrada kopīgu valodu, un bijis daudz ko pārrunāt.

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti