Dienas ziņas

Sveic šogad piedzimušos pirmos trīnīšus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Veltas Sniķeres dzīves svinēšana Londonā

Piemiņas pasākumā Londonā atceras trimdas dzejnieci un jogas skolotāju Veltu Sniķeri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pagājušā gada decembrī Londonā 101 gada vecumā mūžībā devās pazīstamā trimdas dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere. Papildus radošajai darbībai viņa bijusi arī aktīva cīnītāja par Latvijas neatkarību. Sniķeres kundze apbalvota ar augstiem valsts apbalvojumiem un par viņu uzņemta arī dokumentālā filma. Par godu izcilajai personībai Londonā notika atceres pasākums.

Ziemeļlondonā netālu no Veltas Sniķeres bijušās dzīvesvietas tika rīkots atceres pasākums, ko briti dēvē par "dzīves svinēšanu", pulcējot gan draugus un bijušos kolēģus, gan literatūrzinātniekus no Latvijas, kuriem priekšā rūpīgs darbs, pētot dzejnieces arhīva materiālus.

Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Oga stāsta: "Ja latviešiem viņa ir izcila dzejniece, arī dzejas reformētāja, atdzejotāja un cīnītāja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, tad Anglijas sabiedrībai viņa ir izcila jogas skolotāja, jogas skolotāju mentore, kura ir viena no britu jogas centra dibinātājām vēl pirms ''Bītli''  aizbrauca uz Indiju un joga kļuva par vispārzināmu modes lietu Anglijā."

Veltas Sniķeres vienīgo meitu uzaudzināja tēvs, tādēļ viņa latviski nerunā, taču jūtas piederīga arī Latvijai.

"Viņa nebija mātes tips. Viņa bija ļoti interesanta personība, no kuras es daudz ko iemācījos, ar kuru varēju daudz ko apspriest. Viņa mani iedrošināja turpināt izglītoties, kā arī iesaistīties mākslinieciskās aktivitātēs. Esmu viņas vienīgais bērns, un sanāk, ka caur mani viņai bija mazbērni, kurus viņa dievināja," saka dzejnieces meita, literatūras un drāmas speciāliste Nora Avestone.

Lai arī atceres pasākums norisinājās angļu valodā, tomēr dzeja tika lasīta latviski. Tāpat daudziem šī bija pirmā iepazīšanās ar latviešu kokli.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone skaidro: "Viņa pati ir minējusi, viss viņai diezgan netīšām sanācis, netīšām kļuvusi par dzejnieci. Bet tas viss ir bijis tik spoži, ka viņa ir arī viena no mūža balvas ieguvējām Latvijas Literatūras gada balvā, un atceramies, ka viņa ir arī tulkojusi dainas."

Bristoles Universitātes emeritētā profesore Džila Heiga uzsver: "Viņa nepieļāva nekādu paviršību, teica – nē, nē, nē, un izlaboja. Viņa bija dzīvesgudra, to sajuta jebkurš, kurš viņu satika, to īpašo saistību. To jutām ne tikai viņas jogas skolotājas darbā, bet arī dzejā, gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē. Un, protams, viņas devumā Latvijas neatkarības atgūšanā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti