Kultūras rondo

Orķestris "Rīga" desmito reizi aicina uz festivālu "Windstream"

Kultūras rondo

Carevas galerija piedāvā Annas Salmanes izstādi "Sērga"

Latvijas paveiktais 47. Londonas grāmatu tirgū

Londonas Grāmatu tirgus iestrādes: turpinājums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Noslēdzies 47. Londonas Grāmatu tirgus, kur līdz ar pārējām Baltijas valstīm piedalījās arī Latvijas delegācija, iepazīstinot ar saviem autoriem, māksliniekiem, izdevējiem un arī poligrāfiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis Londonas Grāmatu tirgus nosacīti aizritēja mierīgākā noskaņā. Stends piesaistīja plašu apmeklētāju loku, taču pašu izdevēju interese šogad bija daudz mazāka par līdzdalību tirgū.

“Protams, ka ļoti liela uzmanība tika veltīta tam, lai saglabātu esošos kontaktus. Kaut kādā mērā bija ļoti labi, ka šogad organizējam vairāk pasākumu gada garumā un atkāpjamies no tā, ka Londonā nedēļas laikā sarīkojam vairākus lasījumus ar autoriem,” par to, kā tikai veidota Latvijas programma šogad Londonā, stāsta platformas “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska.

“Šogad, kas arī bija sagaidāms, arī Latvijas izdevēju interese par dalību stendā bija daudz mazāka, bija tikai trīs izdevēji. Tomēr būtu gribējies, lai šī interese turpinās.”

Runājot par turpmāko, Bodnarjuka-Mrazauska skaidro, ka šogad noslēdzas Londonas Grāmatu tirgus projekts un līdz ar to arī finansējums beidzas šī gada beigās.

“Ja seko tam modelim, kā tas bija domāts sākotnēji, ka šī ir tāda īpaša nauda, kas tiek iztērēta īpašam projektam, tad tā beidzas, un mēs atgriežamies atpakaļ. Tad no nākamā gada janvāra atgriežamies atpakaļ pie 72 000 gadā, no vidēji 450 tūkstošiem. Un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts stendiem Frankfurtē un Londonā arī beidzas, jo viņiem beidzas struktūrfondu finansējums,” norāda Bodnarjuka-Mrazauska.

Platformas vadītāja atzīst, ka viņas uzvedums šobrīd ir cīnīties, ka finansējums ir nepieciešams, lai turpinātu latviešu literatūras izdošanu pasaulē.

“Ja mēs tiešām atgriežamies pie tiem 72 000 gadā, tad šis viss ir pilnīgi izmests finansējums, jo tam nav turpinājuma.

Ministrija to visu zina. Arī Grāmatniecības padomei tas ir prezentēts,” bilst Bodnarjuka-Mrazauska

Lai arī nozares pārstāvji nav bijuši pārāk atsaucīgi, Bodnarjuka-Mrazauska uzskata, ka grāmatniekiem vajadzētu nolīdzināt iekšējos konfliktus un apvainojumus un saprast, ka tā ir kopējā lieta. Beigās zaudēs visi. Vai iegūs visi.

Ir zināms, ka par mākslinieces Elīnas Brasliņas darbību šogad ir ieinteresējušās vairākas Āzijas valstu izdevniecības. Bet kāpēc ir grūti nākt klajā ar ļoti konkrētām ziņām, kuri autori, kurās valstīs ir ieraudzīti un novērtēti, vairāk stāsta Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" tulkojumu menedžeris Vilis Kasims.

“Ir tā, ka par konkrētiem rezultātiem labāk nerunāt, jo vienmēr viss var nobrukt pēdējā brīdī. Tāpēc ir bijis tā, ka mēs autoram pasakām – par tavu darbu ir ļoti nopietna interese no kāda izdevēja –, tad kaut kas notiek, un mums autoram jāsaka, atvaino, nekā nebūs,” atzīst Kasims.

Viņš stāsta, ka tirgus laikā ticies ar vairākiem izdevējiem, ar kuriem jau bijis pazīstams, lai interesētos, kā var palīdzēt viņiem.

“Ar citiem turpinās sarunas, lai atrastu pareizo grāmatu, vai arī ir situācijas, ka cilvēkiem patīk grāmata, bet viņi nav pārliecināti.

Tad viņi grib mazliet vairāk laika vai vairāk informācijas par mūsu atbalsta programmu vai par pašu autoru: vai autors būtu gatavs braukt uz Angliju, kā viņš māk runāt angliski. Nianses, kas bieži vien var daudz arī izšķirt,” norāda Kasims.

Izstādes laikā Kasimam bija arī tikšanās ar Austrālijas izdevēju. Šis tirgus līdz šim ir Latvijas izdevējiem neiepazīts.

Savukārt par to, kāda interese ir no citām pasaules valstīm un kā notiek sarunas ar citām izdevniecībām, stāsta literārā aģente un tulkotāja Žanete Vēvere-Paskvalīni.

“Būtu ļoti svarīgi noturēt interesi, kuru esam izveidojuši grūtā darbā ar ārzemju izdevējiem, un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka arī nākotnē mums būtu iespēja piedalīties visos tirgos, arī pētīt citus reģionus, lai par mums neaizmirstu,” saka Vēvere-Paskvalīni.

Viņa uzskata, ka vajadzētu turpināt attīstīt līdzšinējo tulkojumu bāzi un izmantot citās valstīs.

“Jāsaka, ka angļu valodā mums sāk pietrūkt nosaukumu, grāmatu, ko varētu piedāvāt. Mums ir liels iztrūkums mūsdienu literatūras sfērā, jo mums ir spēcīgi stāsti, dzeja, bet nav daudz romānu. Pārsvarā izdevēji meklē romānus par mūsdienīgām tēmām, par attiecībām, kas varbūt nav tik cieši piesaistītas pagātnei un vēsturei,” skaidro Vēvere-Paskvalīni.

Vēvere-Paskvalīni arī min par jaunāko tendenci izdevējdarbībā – pievērsties tulkotai literatūrai. Bet visām iestrādēm būs turpinājums, ja būs finansējums šim darbam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti