Latvijas programmu šogad atklāja ar pieņemšanu Daugavas Vanagu fonda kultūras centrā 11. martā. Tajā uzstājās Lielbritānijas un Latvijas dzejnieki Ausma Perons, Elvīra Bloma, Lauris Veips un Raimonds Ķirķis, kuri tikko piedalījās atdzejas darbnīcā, kas sadarbībā ar British Council Lielbritānijā notika Rīgā.
Pateicoties Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature” rīkotajām atdzejas darbnīcām, tiek radīti jauni atdzejojumi mūsu dzejnieku darbiem, kurus var izmantot, lai atrastu tiem izdevēju Lielbritānijā. Tieši tā arī noticis ar visiem pirmās atdzejas darbnīcas dalībniekiem.
Sadarbība starp Latviju un Lielbritāniju, veidojot atdzejas darbnīcas, tika aizsākta pirms diviem gadiem līdz ar gatavošanos dalībai Londonas Grāmatu tirgū. Pagājušā gada rudenī nedēļas garumā notika jau trešā "Latvian Literature” organizētā atdzejas meistardarbnīca, kurā piedalījās Latvijas un Lielbritānijas dzejnieki. No katras valsts pa četriem.
“Protams, mēs dalībai šajās meistardarbnīcās meklējam labākos katras valsts dzejniekus, taču dažreiz atlasei pastāv arī zināmi ierobežojumi. Šoreiz Inga ļoti vēlējās, lai tie būtu pēc iespējas jaunāki dzejnieki, kā arī tādi, kuriem vēl nav iznācis savs dzejoļu krājums. Es centos atlasīt autorus gan no Skotijas, gan Lielbritānijas, kuriem tā vai citādi būtu līdzīga pieredze izdevējdarbībā,” skaidro amerikāņu izcelsmes skotu dzejnieks un tulkotājs Raiens van Vinkls, kurš kopā ar platformas "Latvian Literature” vadītāju Ingu Bodnarjuku izvēlējās atdzejas darbnīcas dalībniekus.
Britu un skotu kolēģi latviešu autoru tekstus atdzejoja jau no tulkotiem parindeņiem, tomēr visi atzīst, ka latviešu valodas skanējums viņus ir piesaistījis un atklājis savu noskaņu un ritmiskumu.
Van Vinkls arī norāda, ka viņam bijis svarīgi strādāt ar atvērtiem cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti dalīties ar savu paveikto. Kuri ir savstarpēji laipni un atsaucīgi.
“Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuri var nedēļu strādāt kopā un neizgāzt ideju, kad kāds cits strādā un interpretē viņa tekstus.
Piemēram, ļoti labs piemērs bija Sema Tanga un Laura Veipa kopīgā pieredze, atdzejojot vienam otra darbus.
Sems, iespaidojoties no redzētā Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā, uzrakstīja dzejoli par zivīm, kuru Lauris atdzejoja nedaudz atšķirīgā manierē, pieliekot tam erotisku zemtekstu. Taču Semam, kaut gan viņš par to uzzināja krietni vēlāk, šī pieeja patika; savukārt Lauris, lai labāk paskaidrotu savu izvēli, veica vēl vienu atdzejojumu angļu valodā,” atklāj van Vinkls.
Vai ar šiem atdzejojumiem būs iespējams iepazīties arī plašākam dzejas cienītāju lokam? Van Vinkls ar smaidu bilst, ka labprāt izdotu atdzejas meistardarbnīcu almanahu.
“Bet, ja nopietni, tad tiešām – mums materiāla ir savācies pietiekami daudz. Tā ir dzeja no Apvienotās Karalistes, Skotijas, Velsas un Latvijas. Katrā ziņā lielākā daļa no darbnīcās paveiktajiem atdzejojumiem ir publicēti Anglijas un ASV literatūras žurnālos, arī internetā; ja nemaldos, tad zināma daļa publicēta arī Latvijas kultūras periodikā. Manos tulkojumos ārzemju kultūras medijos ir publicēti gan Baibas Dambergas, gan Valta Ernštreita teksti, tāpat arī jāpiemin Inga Gaile un Krišjānis Zeļģis, kuriem abiem viņu grāmatas angļu valodā iznāca tieši pēc dalības vienā no šīm atdzejas darbnīcām.
Jāsaka, es esmu ļoti lepns un priecīgs, ka viņi ieinteresēja savus izdevējus publicēt viņu darbus angliski, jo tas šiem autoriem ir patiešām zīmīgs notikums,”
atzīst van Vinkls.
Šodien, 12. martā, Londonas Grāmatu tirgū notika seminārs “Uzlecošās zvaigznes: bērnu autori un ilustratori no Baltijas”, kurā piedalījās starptautiski atzītā grāmatu ilustratore Elīna Brasliņa. Savukārt 13. martā plkst. 14.30 notiks seminārs “Sievietes izdevējdarbībā: viedokļi no Baltijas un Lielbritānijas”, kurā piedalīsies izdevniecības “Zvaigznes ABC” vadītāja Vija Kilbloka. 14. martā plkst. 13 tiek organizēts seminārs “Literatūra tulkojumā: Baltijas grāmatas Lielbritānijā”, kurā diskutēs Lielbritānijas izdevēji, kas izdevuši Baltijas literatūras tulkojumus angļu valodā.
