Liecības par Ludzas igauņiem saglabājušās vietvārdos, teikās un pasakās, viņi 19.–20.gadsimtā mita Ciblas, Mērdzenes, Nirzas, Pildas pagastā un pakāpeniski saplūda ar apvidū esošo latviešu etnosu, atstājot kultūras un etnogrāfiskas pēdas Ludzas novada vēsturē.
Autors Hanness Korjuss (1965) ir igauņu izcelsmes pētnieks, žurnālists un tulkotājs, latviešu kultūras popularizētājs Igaunijā. No latviešu valodas uz igauņu valodu tulkojis Māras Zālītes romānu "Pieci pirksti", Kristīnes Želves stāstu "Meitene, kas nogrieza man matus" un citus literāros sacerējumus.
Darba izstrādē autors ir izmantojis plašu materiālu klāstu: Baltijas valstīs un Skandināvijā pieejamos arhīvus, hronikas, dažādu nozaru un valstu pārstāvju pētījumus un publicistiku.
"Igauņu pētnieka Hannesa Korjusa darbs ir sava veida sāga – plašs, rūpīgās avotu studijās un lauku pētījumos balstīts vēstījums par Ludzas apkaimē dzīvojošajiem katoļticīgajiem dienvidigauņiem. Vairāku gadsimtu ritējumā noturējuši savu etnisko un kultūras identitāti, mūsdienās lutsi maarahvas ir saplūduši ar vietējiem Latgales latviešiem. Kaut turpmāk par viņiem liecinās vairs tikai kāds vairāk vai mazāk asimilēts somugrisks vietvārds un atsevišķi zīmīgi uzvārdi, Ludzas igauņi nebūs pazuduši bez pēdām gluži kā Bauskas puses krieviņi vai lībieši, par kuriem atgādina arī šā darba autors," stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma.
Grāmatas priekšvārdu sarakstījis un zinātnisko redaktūru veicis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Starptautiskās zinātniskās somugru biedrības (Helsinkos) korespondētājloceklis Saulvedis Cimermanis.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks 22. martā plkst. 17.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
