Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Liepājas koncertdārzā «Pūt, vējiņi» būvdarbi nerimst

Latviski izdota Federiko Fellīni autobiogrāfija

Latviski izdota slavenā itāļu kinorežisora Federiko Fellīni autobiogrāfija

Atzīmējot slavenā itāļu kinorežisora Federiko Fellīni 101. dzimšanas dienu, izdevniecība “Aminori” klajā laidusi autobiogrāfijas “Veidot filmu” pirmizdevumu latviešu valodā. To paveikušas tulkotājas Jana Bērziņa un Līva Trektere, bet vienu no trim priekšvārdiem uzrakstījis pašmāju režisors Viesturs Kairišs.

Lai gan nosaukums ir mazliet mulsinošs un varētu maldināt kādu jaunu censoni, ka, izlasot Federiko Fellīni 1980. gadā uzrakstīto autobiogrāfisko darbu “Veidot filmu”, kas nu iztulkota latviski, viņš uzzinās kādu lielā meistara veiksmes formulu, – tā nav! Tā nav mācību grāmata, bet gan sajūtu stāsts par to, kā ir būt režisoram.

“Režisori lasa par režisoriem, jo skaidrs, ka ikdienā mēs arī saskaramies ar līdzīgiem vai tiem pašiem jautājumiem, un tad mēs redzam tai skaitā  arī atbildes, kā šos jautājumus ir risinājis kāds ievērojams profesijas pārstāvis,” atzīmēja kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, uzsverot arī: “Mums bieži liekas, ka kino vēl nav dzīve, nu tas jau kino – tāda profesija; bet nē, kino ir dzīve un vēl vairāk nekā dzīve.”

Nebaidīties pārtulkot leģendārā vairāk nekā 20 filmu režisora un scenārista Federiko Fellīni autobiogrāfiju tulkotāju Janu Bērziņu un viņas meitu Līvu Trekteri rosinājis abu itāļu valodas pasniedzējs Džulio Lo Bello.

“Viņš ir tik populārs, praktiski visi zina Fellīni, bet grāmatas nav, un mēs izvēlējāmies “Veidot filmu”, jo tur var lasīt intervijas ar kolēģiem, vēstules, un tas būtu brīnišķīgi – lasīt grāmatu, skatīties un saprast kopā, kā bija dzīvot Fellīni laikā, ko viņš domā, kā viņš domā,” skaidroja Džulio Lo Bello.

Jana Bērziņa atzina: “Sākumā, lasot šo grāmatu, likās, ka tā ir brīnišķīga, viegli plūstoši uzrakstīta grāmata, ko lasīt tīrais prieks; kad sākām tulkot, izrādījās, ka tik priecīgi vis nav, jo Fellīni iesaista ļoti daudz atsauces – filozofija, personāži, reliģija, kultūra –, un kā tulkotājs saproti, ka kaut kādi tas jāpadara saprotams latviešu lasītājam.

Kopīgiem spēkiem tas izdevies, lai gan visi projektā iesaistītie atzīst, brīžam tas šķitis teju vai neiespējami.

“Ar vārdiem Fellīni rīkojas tāpat kā ar saviem filmu tēliem filmās – viņš spēlējas ar laiku, ar personāžiem starp sapņiem un īstenību, un ļoti pārsteidza, ka Fellīni ir labs rakstnieks,” uzsvēra Bērziņa.

Cerams, Janas Bērziņas un Līvas Trekteres kopdarbs drīz sagaidīs arī tradicionālos lasītājus.

Kinokritiķe Daira Āboliņa paveikto novērtēja, atzīmējot: “Es domāju, viņas ir lielas malaces, jo Fellīni ironiski, romantiski metaforiskais dvēseles kamols ir jūtams aiz teksta, tas ir brīnišķīgi. Tas ir jūtams vienmēr arī no filmām, kad kādam cilvēkam ir kaifs no dzīvošanas, kaifs no radīšanas. Es ceru, ka šī grāmata kļūs par hitu!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt