Klajā nāk Andras Manfeldes jaunā grāmata «Ziemeļu tirgus»

Šonedēļ klajā nāk Andras Manfeldes jaunākais dzejoļu krājums „Ziemeļu tirgus”, kas ir autores trešā dzejas grāmata.

Lasītāju tā ievedīs Liepājas Karostas savdabīgajā atmosfērā, kas ar savu noskaņu un cilvēkiem līdzinās gandrīz vai Andreja Tarkovska filmu pasaulei. Šajā pasaulē ir daudz skumju un skaudruma, taču Andra Manfelde to pārvērtusi viņai raksturīgā - spilgtā un garīgas jaudas pārbagātā dzejas enerģijā.

„Resnais puisītis uzvalkā

Tik paļāvīgi smaida

Ar mitru plaukstu ieķēries

Pirmā pretimnācēja rokā…”

Šis ir viens no krājuma visspilgtākajiem dzejoļiem „Zēns un nolauztais ceriņu zars” ļoti skaudri tajā ieskanas kontrasts starp skaidro un paļāvīgo bērna sirdi un apkārtējās pasaules un dzīves nesaudzību un skarbumu. Dzejolis ir simbolisks, jo evaņģēlijā sakņots ir arī zēna vārds – Toms.

„Puisīt, tevi sauc Toms, un es baidos,

Kas notiks, kad bērnības placenta sadalīsies

Un pāri maigajai vientiesība sejai

Savilksies mīma krampjainā maska....”

Puisītis uzvalkā ar šķībi sašūtām vīlēm,” Maximas” kasiere, autobusa konduktore, sētniece un pārdevēja - jau ierasti tieši vienkāršie cilvēki ir Andras Manfeldes dzejas varoņi, šoreiz galvenokārt noskatīti Liepājas Karostā, kur Andra nu jau vairākus gadus pastāvīgi dzīvo.„Mani šī vieta ārkārtīgi valdzina, jo tā mazliet atgādina Tarkovska filmu „Stalkers” - tu iebrauc it kā tādā pilnīgi citā pasaulē. Tur var sajust nošķirtības sajūtu ne tikai no pasaules un Latvijas, bet arī no Liepājas. Ļoti interesanta, dīvaina vieta, kurā vēsture un kultūra sajaukusies ar sarežģītiem cilvēku likteņiem,” stāsta Manfelde.

Andras sirds dzejā jau ierasti pieder visiem tiem, kuriem dzīvē klājas grūti - nabagajiem un atstumtajiem - viņa uzskata, ka šie cilvēki ir daudz mazāk maskējušies, un tādēļ pret viņiem vismaz pašai dzejniecei ir vieglāk sajust empātiju.„Laba kosmētika, labas drēbes un statuss sabiedrībā - tās ir tādas kārtas vai maskas, aiz kurām var labāk maskēties, bet šie cilvēki savukārt ir ļoti atkailināti visā savā skaudrajā situācijā un novecošanā,” norāda Manfelde.

„Ziemeļu tirgus” ir Andras Manfeldes trešais dzejoļu krājums, pirmais bija „Tranšejas dievi rok”, par ko viņa saņēma Ojāra Vācieša prēmiju, bet otrais „Betona svētnīcas”, par kuru izpelnījās Annas Dagdas balvu.

Kā vērtē pati autore - pirmajos krājumos bijis vairāk jūsmas un kategorisma, jaunākajā savukārt ir vairāk smaguma un nežēlības, taču viņu mierinot kāda nesen izlasīta viņai ļoti nozīmīga atziņa. „Es izlasīju, ka Zenta Mauriņa ir teikusi, ka viņa no savas elles rada mākslu. Mani tas ļoti aizkustināja. Kaut gan manas un manu kaimiņu bomžu ciešanas varbūt nav salīdzināmas ar to, ko viņa ir izcietusi, bet man ļoti patika šie vārdi,” saka Manfelde.

Andras Manfeldes jaunais dzejoļu krājums „Ziemeļu tirgus” ceļu pie lasītājiem uzsāks šīs nedēļas nogalē.

Viņa turpina strādāt pie izsūtīto cilvēku dzīvesstāstu grāmatas „Okeāns Ilze”, kas klajā varētu nākt nākamgad, kā arī pie romāna „Virsnieku sievas”, kas vēstīs par Liepājas Karostā sastapto sieviešu likteņiem.

Nākamā gada pavasarī Rīgas Domā pirmatskaņojumu savukārt piedzīvos Zigmara Liepiņa Transcendentālā oratorija, kam Andra Manfelde ir teksta autore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti