"Manuprāt, tas nedaudz varbūt ierobežo kaut kādā ziņā, jo es personīgi reizēm uzskatu, ka uz mani raugās kā uz jauno dzejnieku: tie ir tie jaunie dzejnieki, jaunajiem dzejniekiem raksturīgs ir tas un tipisks tas," vārdu salikumu "jaunais dzejnieks" vērtē pats jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks.
Ošenieks, domājot par jaunajiem dzejniekiem, ir uzrakstījis īsu un kodolīgu dzejoli ar nosaukumu "Jauno dzejnieku problēma", kurš skan šādi:
es
tos jaunos dzejniekus
nepazīstu
Tajā pašā laikā Ošenieks atzīst, ka jaunie dzejnieki nāk ar savām individuālām rakstīšanas īpašībām. "Tas, ko es redzu, vai varbūt gribu redzēt, ir vairāk tāda ņirgāšanās varbūt par kaut ko, par kaut kādām noteiktām formām, vai vispār par to, kāda ir šī literārā pasaule. Mēs, tie jaunie, kuri vēl nav paņemti pulciņā, vēl nav tikuši.
Var manīt, ka jaunie autori mēģina it kā ņirgājoties vienaldzīgi pret to izturēties, bet nu nedaudz tā sāpe visiem sēž iekšā par kaut kādu vēlmi būt dzirdētākajiem, un to diezgan bieži manīju savu kursabiedru tekstos kaut kādā ziņā," vērtē Ošenieks.
Šobrīd Rihards Ošenieks ir uzsācis studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, Kultūras un mākslu apakšprogrammā. Mācību process vēl ir pašā sākumā, taču viņš atzīst, ka ir sajūta, ka nonācis īstajā vietā. Paralēli tam jaunais dzejnieks strādā bārā.
"Tas arī reizēm, šķiet, ietekmē manu domāšanu un to, kā es rakstu, jo vienmēr jūtu sevī kaut kādu noguruma elementu un tas, man šķiet, arī izpaužas tajā, ko es rakstu un radu," atzīst Ošenieks.
Kā personības, kas ietekmējušas viņu, Ošenieks pats min dzejnieku Elisu un dziesminieku un dzejnieku Bobu Dilanu. Arī par saviem darbiem viņš min, ka, iespējams, tie varētu pārtapt arī par kaut ko, kas ir ārpus literatūras uz papīra.
"Es cenšos ievērot kaut kādu ritmiku savos darbos, tāpēc, domāju, kaut kādā veidā tā varētu tikt adaptēta kādos audiovizuālos darbos. Man ir bijuši piedāvājumi, mēs esam mēģinājuši sarunāt ar pāris jaunajiem mūziķiem kaut kādus kopīgus projektus veidot, bet diemžēl tas nav tā līdz galam nekur attīstījies," min Ošenieks. "Es uzskatu, ka dzeja mūzikā ir ļoti nozīmīgs vispār faktors gan mūzikas, gan dzejas attīstībā. Piemēram, es ļoti cienu grupu "Sigma", kuri ņem mūsdienu dzejnieku tekstus un tiešām veido dziesmas no tiem.
Manuprāt, tā ir tikai pozitīva lieta, ka dzeja tiek izmantota citās mākslas platformās."
Savukārt sasauci ar Elisa daiļradi var meklēt Ošenieka darbu vienkāršībā. Vispirms viņš vēlas nostabilizēt savu īsto balsi un tad nodarboties ar sarežģītākiem eksperimentiem.
"Ar savu nesamāksloto, ikdienišķo balsis gribu reprezentēt sevi savos tekstos tādu, kāds esmu ikdienā, un tādējādi varbūt atspoguļot cilvēkus, kādi man ir apkārt, jo es arī esmu daļa no apkārtējās sabiedrības, un man šķiet, ka būtu nepareizi tagad šajā vecumā mēģināt padarīt ar sarežģītiem elementiem savus darbus tādus, kādi tie nenāktu pašplūsmā," uzskata Ošenieks.
Riharda Ošenieka dzejoļi, kas skan cikla "Jaunie vārdi" sižetā.
****
vispasaules slēdzeņu mainīšanas dienā
mēs nomaldāmies vīgriežos pļavā
un klusītēm glaudām vardes
es prasu tev kā tevi sauc
bet tu jautā cik man gadu
kāds vienmēr paliek lieks
kāds vienmēr kādu gaida
ir jūnijs un man salst plaukstas uz kurām tu zīlē atpakaļceļu
pirksti ož pēc rūsas
****
es iemetu akmeni
kaimiņa logā
viņa kailā un drebošā
ķermeņa siluets
izpeld tikko iedegtu
ekonomisko spuldzīšu
lēni silstošajā gaismā
miega un izbīļa kokteili
viņa acu dobumos
vēl es redzu viņa pēdas
asiņojam
svaigajā stikla pļaujā
kā rīta dzestrumā
uz āboliņu lauka
nakts ieplūst
viņa viesistabā
aprij bufeti
jaunās servīzes
un televizoru
nakts ieplūst
un iesprūst
viņa rīklē
tur stāv mans kaimiņš
apakšbiksēs
asiņu peļķē
un pazūd
kā ar marķieri aizkrāsots
gramatiski nepareizi uzrakstīts
vārds
piedod
es laikam
vairs nenākšu
uz kafiju un cepumiem
