Kultūras Rondo

Ar festivālu "Čello Cēsis” Vidzemes koncertzāle "Cēsis" sāk jauno sezonu

Kultūras Rondo

Iespaidīgā Rūras triennāle: 35 iestudējumi un projekti 13 vietās Rūras reģionā

Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Rihards Ošenieks

«Jaunie vārdi»: Dzeju lasa un par sevi stāsta dzejnieks Rihards Ošenieks

Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst Kultūras un mākslu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi. Latvijas Radio raidījumā Dzejas dienu laikā skan cikls „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. 

"Manuprāt, tas nedaudz varbūt ierobežo kaut kādā ziņā, jo es personīgi reizēm uzskatu, ka uz mani raugās kā uz jauno dzejnieku: tie ir tie jaunie dzejnieki, jaunajiem dzejniekiem raksturīgs ir tas un tipisks tas," vārdu salikumu "jaunais dzejnieks" vērtē pats jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks.

Ošenieks, domājot par jaunajiem dzejniekiem, ir uzrakstījis īsu un kodolīgu dzejoli ar nosaukumu "Jauno dzejnieku problēma", kurš skan šādi:

es               

tos jaunos dzejniekus

nepazīstu

Tajā pašā laikā Ošenieks atzīst, ka jaunie dzejnieki nāk ar savām individuālām rakstīšanas īpašībām. "Tas, ko es redzu, vai varbūt gribu redzēt, ir vairāk tāda ņirgāšanās varbūt par kaut ko, par kaut kādām noteiktām formām, vai vispār par to, kāda ir šī literārā pasaule. Mēs, tie jaunie, kuri vēl nav paņemti pulciņā, vēl nav tikuši.

Var manīt, ka jaunie autori mēģina it kā ņirgājoties vienaldzīgi pret to izturēties, bet nu nedaudz tā sāpe visiem sēž iekšā par kaut kādu vēlmi būt dzirdētākajiem, un to diezgan bieži manīju savu kursabiedru tekstos kaut kādā ziņā," vērtē Ošenieks.

Šobrīd Rihards Ošenieks ir uzsācis studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, Kultūras un mākslu apakšprogrammā. Mācību process vēl ir pašā sākumā, taču viņš atzīst, ka ir sajūta, ka nonācis īstajā vietā. Paralēli tam jaunais dzejnieks strādā bārā.

"Tas arī reizēm, šķiet, ietekmē manu domāšanu un to, kā es rakstu, jo vienmēr jūtu sevī kaut kādu noguruma elementu un tas, man šķiet, arī izpaužas tajā, ko es rakstu un radu,"  atzīst Ošenieks.

Kā personības, kas ietekmējušas viņu, Ošenieks pats min dzejnieku Elisu un dziesminieku un dzejnieku Bobu Dilanu. Arī par saviem darbiem viņš min, ka, iespējams, tie varētu pārtapt arī par kaut ko, kas ir ārpus literatūras uz papīra.

"Es cenšos ievērot kaut kādu ritmiku savos darbos, tāpēc, domāju, kaut kādā veidā tā varētu tikt adaptēta kādos audiovizuālos darbos. Man ir bijuši piedāvājumi, mēs esam mēģinājuši sarunāt ar pāris jaunajiem mūziķiem kaut kādus kopīgus projektus veidot, bet diemžēl tas nav tā līdz galam nekur attīstījies," min Ošenieks. "Es uzskatu, ka dzeja mūzikā ir ļoti nozīmīgs vispār faktors gan mūzikas, gan dzejas attīstībā. Piemēram, es ļoti cienu grupu "Sigma", kuri ņem mūsdienu dzejnieku tekstus un tiešām veido dziesmas no tiem.

Manuprāt, tā ir tikai pozitīva lieta, ka dzeja tiek izmantota citās mākslas platformās."

Savukārt sasauci ar Elisa daiļradi var meklēt Ošenieka darbu vienkāršībā. Vispirms viņš vēlas nostabilizēt savu īsto balsi un tad nodarboties ar sarežģītākiem eksperimentiem.

"Ar savu nesamāksloto, ikdienišķo balsis gribu reprezentēt sevi savos tekstos tādu, kāds esmu ikdienā, un tādējādi varbūt atspoguļot cilvēkus, kādi man ir apkārt, jo es arī esmu daļa no apkārtējās sabiedrības, un man šķiet, ka būtu nepareizi tagad šajā vecumā mēģināt padarīt ar sarežģītiem elementiem savus darbus tādus, kādi tie nenāktu pašplūsmā," uzskata Ošenieks.

Riharda Ošenieka dzejoļi, kas skan cikla "Jaunie vārdi" sižetā.

****

vispasaules slēdzeņu mainīšanas dienā

mēs nomaldāmies vīgriežos pļavā

un klusītēm glaudām vardes

es prasu tev kā tevi sauc

bet tu jautā cik man gadu

 

kāds vienmēr paliek lieks

kāds vienmēr kādu gaida

 

ir jūnijs un man salst plaukstas uz kurām tu zīlē atpakaļceļu

pirksti ož pēc rūsas

 

 

****

es iemetu akmeni

kaimiņa logā

 

viņa kailā un drebošā

ķermeņa siluets 

izpeld tikko iedegtu

ekonomisko spuldzīšu

lēni silstošajā gaismā

 

es redzu

miega un izbīļa kokteili

viņa acu dobumos

 

vēl es redzu viņa pēdas

asiņojam 

svaigajā stikla pļaujā

kā rīta dzestrumā

uz āboliņu lauka

 

nakts ieplūst 

viņa viesistabā

aprij bufeti

jaunās servīzes

un televizoru

 

nakts ieplūst 

un iesprūst 

viņa rīklē

 

tur stāv mans kaimiņš

apakšbiksēs

asiņu peļķē

un pazūd 

kā ar marķieri aizkrāsots

gramatiski nepareizi uzrakstīts

vārds

 

piedod

 

es laikam

vairs nenākšu 

uz kafiju un cepumiem

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti