Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Urbanoviču

Rīta Panorāma

Intervija ar Dagniju Vanagu

Intervija ar Vitoldu Mašnovski

Iznāks enciklopēdijas «Muižas Latvijā» otrā daļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šogad nebrauksim uz Ēģipti, bet tā vietā apceļosim Latviju – šāda bijusi kādas ģimenes izšķiršanās pēc tam, kad viņu rokās nonāca Vitolda Mašnovska unikālās enciklopēdijas “Muižas Latvijā” pirmais sējums. Tieši pirms gada izdotā grāmata kopumā raisījusi milzu interesi, un nu tai seko enciklopēdijas otrais sējums, kam atvēršanas svētki būs 13. decembrī Doma baznīcā.

Iznāks Vitolda Mašnovska enciklopēdijas «Muižas Latvijā» II daļa
00:00 / 05:41
Lejuplādēt

Otrajā sējumā ietverti pārskati par Latvijas muižām, sākot no alfabēta burta “I” līdz burtam “K”. Kopumā enciklopēdijai plānoti četri vai pieci sējumi.

Autors Vitolds Mašnovskis ir fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks, kura aizraušanās nu jau vairāk nekā 40 gadus ir Latvijas muižu pētniecība.

Par savu darba procesu Vitolds Mašnovskis stāsta: “Pamatā ļoti vienkāršs ritms ir. Četros piecos sākums, pēc 16 stundām beigas. Tiešām tas tā ir. Un, protams, tas “atkožas”. Tagad tikko dabūju acis operēt. Paldies Dievam, mediķi mums ir, es uzskatu, ļoti augstā līmenī.”

Vitolds Mašnovskis patlaban pievērsies Tiepeles muižai, kas varētu būt iekļauta jau 4. vai 5. enciklopēdijas sējumā.

Lai muižu iekļautu, autors pirms tam veic ļoti pamatīgu, skrupulozu izpētes darbu, apzina visus iespējamos materiālus, kas vien pieejami par šo objektu. Strādā ar avotiem sešās valodās.

Ne mazāk svarīga ir došanās uz pašu muižas atrašanās vietu, kur top fotogrāfijas, un lielākoties ar vienu braucienu viņš neaprobežojas.

“Dabiski, ka ir ārprātīga kilometrāža,” uzsver autors. “Vispirms es vācu materiālus. Kad tie savākti un tu sāc rakstīt, tad vēl kaut kā pietrūkst, skrien vēlreiz bildēt.

Jo muižas katastrofāli iet bojā. Ja mēs tagad tās neizpētīsim, nenopublicēsim, tad ar to pašu ir beigas ar tām.

Un otrkārt, otra tāda trakā nebūs, kas 40-50 gadus noziedo, lai uzrakstītu šādas enciklopēdijas. Ar Imantu Lancmani mēs reiz runājām, filozofējām, es viņu uzskatu par savu skolotāju.

Viņš saka: “Es kaut ko nesaprotu… Kas jūs dzen?”

Es saku: “Tas pats, kas jūs dzen!”

Viņš: “Nu kas tas ir? Varbūt tā ir misija?”

Es saku: “Es nezinu. Vienkārši es daru to, ko es māku vislabāk. Un kas man patīk, kas man sagādā baudu. Ja es to varu izdarīt, un skaidri zinu, ka citi to nedarīs, tad man vajag izdarīt!”.”

Latvijā savulaik bija ap 2000 muižu, šodien no tām var apskatīt vien 4%. Enciklopēdijā kopumā aprakstītas 1200 muižas, ko papildina bagātīgs fotomateriāls gan no arhīviem, gan mūsdienās fiksēts.

2. sējumā jaunums ir tas, ka daļa fotogrāfiju uzņemtas ar dronu, tādējādi dodot jaunu, telpisku skatījumu uz objektu.

Attēlā Vitolds Mašnovskis
Attēlā Vitolds Mašnovskis

Vitolds Mašnovskis skaidro: “Pamatdoma ir tāda – kāda bija muižu situācija līdz 1940. gadam un kas ir šodien. Tātad tas ir regress vai progress? Nu, protams, ka tas ir drausmīgs regress. Tas ir apmēram 4%, vairāk nav. Pārējās ir vai nu drupās vai būs drupās. Nu, lūk, un tad te ir tas darbs – atrast tās un izpētīt.”

Otrajā sējumā ietverti pārskati par Latvijas muižām, sākot no alfabēta burta “I” līdz burtam “K”.

“Ir tāda apdzīvota vieta un pils – Kaucminde. Katrs normāls latvietis zina, kas tas ir,” stāsta autors. “Nu, lūk, un tā ir arī zināmā mērā Latvijas traģēdija, ka mēs to izsvītrojam. Tā ir vienīgā muiža Baltijā, kas ir pusloka muiža. Uz šodienu tās dienas ir skaitītas. Viss izdemolēts, izlaupīts līdz pēdējam, vairākas reizes pat uguns ir pielaista.

Katrā gadījumā tas bija viens no tiem objektiem, uz kuru es aizbraucu, un man tiešām vakariņas pēc tam negaršoja, ka es redzēju ko tādu.

Bet, protams, ir arī daudz objektu, par kuriem es priecājos. Man uzšķīrās, piemēram, Jaunauce. Kad tur ieiet, nevar vien nopriecāties. Viss sakopts, spīd un laistās.”

Kā pozitīvos piemērus Vitolds Mašnovskis min arī Abgunstes muižu, Berķenes muižu, Durbes muižu un vēl citas, bet kopumā situāciju ar muižu stāvokli raksturo ļoti skarbi, un tas ir galvenokārt cilvēku ierobežotā finansējuma dēļ.

“Kopumā situācija ir bezcerīga. Es pazīstu cilvēkus, kas ir nopirkuši. Jauki cilvēki. Bet viņi pamet un saka – atvaino, bet mēs nevaram pavilkt to,” pauž Mašnovskis.

Taču priecējošais ir tas, ka, pateicoties enciklopēdijai, cilvēkiem radusies interese apskatīt aprakstītās muižas, par to Vitoldam Mašnovskim bijusi ne viena vien atsauce. Viens no jaukākajiem bijis zvans no kādas pazīstamas ģimenes.

Vitolds Mašnovskis atceras: “Mamma man zvana un saka: “Mēs tagad tās ārzemes piebremzēsim, mēs nebrauksim uz Ēģipti vairāk, mēs brauksim tepat pa Latviju. Grāmata mums ir rokā, un viss kārtībā.”

Man par to milzīgs prieks, jo es panācu savu, ka cilvēki interesējas un izmanto to, lai iepazītu, kas tad ir tā zeme, kurā tu dzīvo”.

Kad iznāca enciklopēdijas pirmais sējums, autoram pašam bija liels pārsteigums, cik liela ir cilvēku interese par to.

Izdevēja un projekta vadītāja Inta Bērente-Strenga uzskata, ka tas ir labs apliecinājums, ka cilvēki Latvijā spēj novērtēt patiešām nozīmīgas un pamatīgas lietas.

“Man ir liela pietāte pret šo projektu, jo tas ir viena autora darbs. Tas ir sirdsmīlošs autors, kuram tas ir dzīves moto. Viņš ir kolekcionējis šīs muižas. Viņš ir kā Krišjānis Barons, vācējs. Es uzskatu, viņš ir Krišjānis Barons, kurš vāc muižas,” stāsta Inta Bērente-Strenga.

Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” otrā sējuma svinīgā atklāšana notiks 13. decembrī pulksten 14.30 Rīgas Domā, uz to aicināts ikviens interesents, ieeja ir bez maksas.

Bet 18. decembrī par savu mūža darbu Vitolds Mašnovskis tiks sumināts kā Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti