Kultūras rondo

Aktuālais valodas praksē: Sarunas pirms Pasaules diktāta latviešu valodā

Kultūras rondo

Iepazīt cilvēkstāstus aicina dokumentālo filmu cikls "Latvijas kods. Latvija šodien"

Iznācis trešais Žebera dzejoļu krājums "Ceļš pie patērētāja"

Instrukcija – «atrastais priekšmets» Žebera dzejas krājumā «Ceļš pie patērētāja»

"Ceļš pie patērētāja" – tā nodēvēts trešais dzejnieka un mākslinieka Andra Brežes jeb Žebera dzejas kopums. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” autors stāsta, kā nonācis līdz krājumam, kādu mākslā vispārzināmu paņēmienu aizguvis dzejošanai, un atklāj, kā viņā sadzīvo rakstītājs un mākslinieks.  

“Es, būdams slinks cilvēks, nesteidzos izpausties. Sakritība bija tāda, ka jauna dzejniece Elvīra Bloma, kas strādāja Raiņa [un Aspazijas] muzejā, vēlējās, lai es uztaisu vizuālās dzejas izstādi. [..] Es, šausmīgi negribēdams neko darīt, atteicos. Bet viņa tomēr nelika mieru, un es piekritu. 

Iedomājos – kad vēl, ja ne tagad, un nolēmu realizēt savu ideju par instrukcijām. Būtībā grāmata vienā lielā mērā tika jau izstādīta tieši pirms gada Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā,” 

 jaunā krājuma sākotni atminas autors. 

Viens no grāmatas "Ceļš pie patērētāja" virsuzdevumiem ir parādīt, ka poēzija ir it visā, it visur, teic Žebers. Vēlmes, kaut to arī saskatītu ikviens, autoram nav: “Mēs zinām, kādas ir tirāžas poēzijas grāmatām – augstākais, kas Latvijā interesējas par šo vielu, ir apmēram divsimt cilvēki. Veiksmes gadījumā ir plašāka interese. Tirāžas ir nelielas, un tās pašas pārsvarā netiek izpirktas. [..] Mēs esam maza sabiedrība, un tas man liekas diezgan objektīvs vērtējums. Domāju, ka aptuveni tāda sadaļa varētu būt arī lielās nācijās, ja mēs to proporcionāli paņemtu.” 

Krājums, kā atzīmē autors, ir bez ironijas, bez nosodījuma. Tas ir novērojums. Viņš turpina:

 “Tas, ko mēs [krājumā] redzam, ir poēzijā reti izmantota lieta, kas mākslā ir pats par sevi saprotams un saucas “ready-made”,

franču valodā “objet trouvé” – atrasts priekšmets. [..] Pirms gada pie mums iznāca Kārļa Vērdiņa konceptuāls krājums “Gatavā dzeja”. Tur šis paņēmiens tiek izmantots. Tas ir krājums, kurā “ready-made” izmantošana parādās viskonsekventāk (pie mums). Šis ir tas pats princips, tikai Kārlim tiem bija internetā sameklēti gatavi teksti, man šo tekstu vietā kalpo vizuāls materiāls – instrukcija.”

Žebers, "Ceļš pie patērētāja"

Taujāts, kā viņā līdzās sadzīvo literāts un mākslinieks, Žebers/Breže atbild: “Mēs kaut kā tiekam galā. Mums ir sapratne par to, ko mēs gaidām. Žebers piedāvā tekstuālo materiālu, un Breže to apstrādā. Jāpārslēdzas ir vienmēr, un tā 

pārslēgšanās prasa ievērojamu laiku, jo tiek pārnesta domāšana no vizuālas uz fonētisko. Tas ir īpatnējs slēgums. Tev ir jāienirst katrā materiāla uz kādu laiku.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt