Kultūras rondo

Ilzes Bertrānas solo albumā “Codex Faenza” skan viduslaiku klavicimbala

Kultūras rondo

Divas spēcīgas personības mākslā – Večella Varslavāne un Laris Strunke

“Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu”. Stāsta Žanete Grende

Atkārtoti izdota Krišjāņa Barona grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana». Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītā grāmata “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti” ir viena no pirmajām ģeogrāfijas grāmatām Baltijas reģionā. Barons un viņa laikabiedri – Krišjānis Valdemārs un Juris Alunāns – to sarakstījuši 1859. gadā, bet šogad tā tikusi pārizdota, piesaistot mūsdienu pētniekus, kuri papildinājuši izdevumu ar aktuālo par mūsdienām un devuši skaidrojumus par Krišjāņa Barona un citu jaunlatviešu rakstīto.

Kad 1859. gadā Tērbatas, tagadējās Tartu, universitātes students Krišjānis Barons nolēma kājām mērot ceļu no Tartu līdz savām mājām Dundagā, viens no viņa mērķiem bija pamatīgāk iepazīt savu tēvzemi. Tas atspoguļots viņa grāmatā “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”.

Krišjāņa Barona sarakstītā ģeogrāfijas grāmata, no kuras iedvesmojoties Ziedoņa muzejs devās mūsdienu Barona ceļā, 30. oktobrī piedzīvoja savu atkalizdošanu kopā ar digitālo grāmatu “Tuvie” un izstādi “Tuvie – nepazīstamie: Igaunija, Latvija un Krišjānis Barons”.

Grāmatu atkal izdot, tāpat kā atkārtot Krišjāņa Barona gājienu no Tērbatas līdz Dundagai Imanta, Ziedoņa muzeja vadītāju Žaneti Grendi mudinājusi Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa. Viņa neslēpj, ka tas bijis pārsteigums, bet, iepazīstoties ar Krišjāņa Barona darbu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”, pārņēmusi kauna sajūta, ka šī grāmata nav vairs izdota kopš 1859. gada.

“Man bija reāli kauns,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzina Žanete Grende. "Es sapratu, ko Ziedoņa muzejam nozīmētu uzņemties to pārizdot.

Pēc kāda laika domāšanas pateicu – jā, jo sapratu, ka nevaru to nedarīt. Kādam viņa ir atkal jāizdod."

"Domājot, kā to pasniegt, bijis skaidrs, ka tai jābūt skaistai, jo jaunlatvieši, pirmā Atmoda, mums ir izdarījuši tik daudz, un mēs ļoti maz viņus novērtējam," atklāja Žanete Grende. "Otrs – jābūt bagātai saturā."

Grāmata sastāv no četrām daļām, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja Grende. “Pirmā daļa ir  ļoti interesanti tā laika apraksti par Kurzemi, Vidzemi un baltu valodām. Tad ir mūsdienu pētnieki, kuri atskatās uz studentu [Barona, Alunāna, Valdemāra] veikumu. Un tad mēs domājām, kā parādīt, kā tajā laikā izskatījās grāmata. Un šajā grāmatā ir publicēts nekad agrāk nepublicēts dāvinājums caram Nikolajam II, kurā mākslinieki Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis un citi ir uzzīmējuši, apgleznojuši Latviju. Un ir ceturtā daļa – digitālā daļa, kurā gājēji, kuri gāja no 20. augusta līdz 21. septembrim no Tartu līdz Dundagai, 65 “Baroni” ir sarakstījuši savas esejas.”

Pētot ar grāmatu saistītos materiālus, atklājies, ka tai ir trīs autori, ne tikai Krišjānis Barons, bet arī Krišjānis Valdemārs un Juris Alunāns. Grāmatā ir Barona veidotais apraksts, mākslas darbi un mūsdienu zinātnieku atskats, kā Barons savulaik kā students sapratis lietas gan no ģeogrāfijas aspekta, kā arī jautājumus par valodām, kas ir Valdemāra un Alunāna veikums.

"Ģeniāli ir jaunlatvieši, es esmu pilnīgi viņos iemīlējusies!" neslēpa Žanete Grende. Un varbūt tāpēc viena no iecerēm ir aicināt Saeimu, lai no 2021. gada 31. oktobris, Krišjāņa Barona dzimšanas diena, kļūtu par Jaunlatviešu dienu.

"Mēs ļoti maz zinām par jaunlatviešiem un viņu devumu, bet viņu devums ir fundamentāls.

Un tā būtiskākā lieta ir tā, ka dažas valstis ir dažādi radušās (..) Mūsu valsts formula – kultūra, nācija, valsts. Dažādos grūtos laikos, kāds ir šis laiks, mēs redzam, kā kultūras cilvēki cīnās par savu izdzīvošanu, visiem ir jāsaprot, ka kultūra  ir mūsu fundamentālais pamats," uzskata Žanete Grende.

Top arī grāmatas "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti" tulkojums angļu valodā, un 2021. gadā, ko Žanete Grende dēvē par Latvijas īsto simtgadi, jo pirms simt gadiem, 1921. gadā, citas valstis Latviju atzina de iure, to dāvinās citu valstu bibliotēkām.

"Mēs esam nolēmuši šo grāmatu izdot angļu valodā un nosūtīt 200 UNESCO bibliotēkām un arī ASV Kongresa bibliotēkai. Lai visi zina!" atklāja Žanete Grende.

Savukārt ar digitālo grāmatu "Tuvie", kurā apkopotas ''mūsdienu Baronu'' gājiena dalībnieku domas, jo katram ''mūsdienu Baronam'' pēc ceļa veikšanas bija uzdevums uzrakstīt savu redzējumu par mūsdienu Latviju, var iepazīties internetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti