Kultūras rondo

Senā mūzika nedēļas nogalē skanēs festivālos Daugavpilī un Bauskā

Kultūras rondo

Marka Rotko mākslas centrā aplūkojamas jauni Marka Rotko oriģināldarbi

Pastaiga kopā ar dzejnieku Andri Ogriņu pa Teikas rajona pagalmu līkločiem

Andris Ogriņš: Katrs dzejoļu krājums ir tāds iekšējais projekts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Apgādā "Jānis Roze" iznācis dzejnieka Andra Ogriņa dzejoļu krājums "tā putna diena", kas ir autora sestā grāmata. 

Dzejoļu krājuma "tā putna diena" nosaukums ir parafrāze no Bībeles – vārdu salikums "Tā Kunga diena" kristietībā parasti tiek attiecināta vai nu uz septīto radīšanas dienu, kad Dievs, pabeidzis darbu, atpūtās, vai nu uz notikumiem, kas ieņems vietu visa radītā beigās un ir saistīti ar personisku Dieva iejaukšanos. Varbūt tāpēc Andra Ogriņa krājuma pamatnoskaņas ir vārdiem neizsakāmas gaidas, nenovēršamības tuvošanās, iespējama soda un pestīšanas, miera, mīlestības un nemirstības atnākšana. Vārdiem neizsakāmas – bet dzejā tomēr iezīmējamas. 

Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" aicināja pastaigāties pa Teikas rajona daudzdzīvokļu iekšpagalmiem, jo tieši tur laiks it kā mēdz apstāties. Tāpat kā literatūras radīšanā vai baudīšanā. 

Toms Treibergs: Tu esi ļoti ražīgs dzejnieks, un var dzirdēt šur un tur tādus pārspriedumus Ogriņam atkal grāmata. Vai tu pats esi piefiksējis, ka par tevi ir tāda nojauta o, atkal Ogriņam grāmata!

Andris Ogriņš: Diez vai es esmu to tā piefiksējis. Es laikam sekoju kaut kādam savam pulkstenim. Un tie krājumi katrs ir kā tāds projekts, kuru es īstenoju, tāds iekšējais projekts drīzāk, un līdz ar to es pat nepiedomāju, kad tas notiek. Tam nav nozīmes.

Andris Ogriņš

Andris Ogriņš, dzimis 1975. gadā Rīgā. Skolojies Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, studējis Rīgas Tehniskajā universitātē. Strādājis par pastnieku, datu ievades operatoru un Latvijas Sporta muzeja galveno speciālistu pamatdarbības jautājumos. Kopš 1999. gada strādā par reklāmu reģistra datu apstrādes speciālistu.

2007. gadā piedalījies Jauno un iesācēju autoru seminārā, nākamajā gadā laists klajā pirmais dzejoļu krājums "es zvēru pie kraukļiem", pievēršot profesionāļu uzmanību un atnesot autoram Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju, kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Izcilības stipendiju par Labāko debiju.

Līdz šim iznākuši četri Andra Ogriņa dzejas un viens dzejprozas krājums. 

- Tu pieminēji, ka tas ir iekšējais projekts, vai tu vari nedaudz pastāstīt par to, kā tu šo projektu būvē, jo nu tur man liekas diezgan daudz iesaistīto elementu.

- Drīzāk es būvēju noskaņu. Veidoju noskaņu, it kā veidoju vai arī piefiksēja tās attiecīgās noskaņas raksturojošus tekstus kādā krājumā. Tālākais jau ir redaktora darbs, un, ja tas ir veiksmīgs, es esmu apmierināta.

- Vai tu vari raksturot, kā dzeja mijiedarbojas tavā ikdienā. Dzejas radīšana un ikdiena kā šīs divas zonas savstarpēji satiekas?

- Satiekas, netraucējot viena otrai. Man tas radīšanas process ir, un to var salīdzināt ar kondensatoru, kurā uzkrājas enerģija. Kad tu pats vēlies, tu liec tai enerģijai, tai strāvai izplūst un vienkārši uzrakstīt dzejoli.

- Vai tu raksti ar roku, vai arī dzejoļi top datorrakstā. 

- Manā gadījumā ir tikai dators. Sekoju līdzi laikam. Vienkārši tā ir ērtāk. Tā kā man ir ļoti neglīts rokraksts, tur būtu lieli smērējumi, datorā šis darbiņš ir tīrāks.

- Pārlasot tavu jauno grāmatu, piefiksēju zināmas pārmaiņas, ja padomā par taviem agrākajiem darbiem un arī debijas krājumu "es zvēru pie kraukļiem", kurš bija, jāatzīst, ļoti rūgts un diezgan tāds pravietiski nolemts kaut kādā ziņā. Tad šeit ir tāda gaismas noskaņa arī grāmatas noformējumā, jo "tā putnu diena" - putna spārni, ir debesu noskaņa grāmatas noformējumā. Arī paši dzejoļi noteikti ir rāmāki un plūstošāki.

- Pirmām kārtām jau jāteic, ka ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš pirmā krājuma. Cilvēks, protams, mainās un kļūst vecāks un mierpilnāks, varbūt sakārtotāks. Šajā krājumā daudzi dzejoļi ir metaforu apdalīti. Varbūt pat ir pateikts skaidri un gaiši, doma izklāstīta bez kaut kāda aizplīvurojuma. Tas arī ir savādāk, ja salīdzina ar ''kraukļu krājumu''. Tur vairāk abstraktā, varbūt pat vairāk nespējas īsti pateikt līdz galam, ko gribētu.

- Kamēr mēs runājam, ir ļoti interesanta situācija: vīrietis klapē ar putekļu tīrāmo paklāju tepat nojumē mums blakus. Tāpēc arī jautājums, vai tevi vispār iedvesmo kaut kādi ikdienas redzējumi, norises, vai drīzāk tu esi autors, kurš savu sakāmo izņem laukā no diezgan personiskas un ilgi glabātas izjūtas, kas nav saistīta ar apkārtējo pasauli.

- Man tas diezgan cieši savijas. Tā ainava un notikumi, bet neteiktu, ka iedvesmo. Kā jau es teicu, uzkrājas, varbūt pat kaut kādā saistībā, citā saistībā uzpeld, rakstot dzejoli. Izlec ārpus konteksta un ielec tā brīža sajūtā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti