Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Telefonintrvija ar VUGD Operatīvās vadības pārvaldes operatīvo dežurantu Igoru Borunu

Ilgonis Bērsons 92 gadu vecumā turpina rakstīt grāmatas

«Pat nevaru saskaitīt, cik daudz to grāmatu» – literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona darbs latviešu literatūras pētniecībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Literatūrzinātnieks, kritiķis un dzejnieks Ilgonis Bērsons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa vārdā nosaukto balvu literatūrzinātnē par nopelniem latviešu literatūras pētniecībā. Lai gan Ilgonis Bērsons jau sasniedzis 92 gadu vecumu, viņš joprojām turpina rakstīt grāmatas un savā mājoklī uztur un ik dienu paplašina latviešu rakstnieku kartotēku.

LZA Viļa Plūdoņa balva 2023. gadā piešķirta LZA Dr.h.c.philol. Ilgonim Bērsonam par ilggadējiem nopelniem latviešu literatūras pētniecībā: par drosmīgu un pastāvīgu latviešu kultūras mantojuma aktualizēšanu, dibinot un vadot ikgadējo literatūras vēstures un kritikas krājumu "Varavīksne" (1967-1979), par latviešu rakstniecības totalitārisma apstākļos un represēto rakstnieku dzīves un daiļrades pētniecību, kā arī par oriģināliem enciklopēdiskiem segvārdu un segburtu pētījumiem (I-II sēj., 2014, 2016) un Kārļa Skalbes "Mūža rakstu" sastādīšanu (kopš 2001. gada, 9 sējumi).

Ilgonis Bērsons – literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors – visu mūžu nodarbojies ar latviešu literatūras mantojuma pētniecību, kārtošanu un aktualizēšanu. Leonīda Breikša, Aleksandra Grīna, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa, Kārļa Skalbes kopoto rakstu sastādītājs. Apcerējis Aspazijas, Friča Bārdas, Aleksandra Čaka, Linarda Laicena, Edvarta Virzas u. c. daiļradi, arī trimdas literatūru. Pētījis Talsu novada rakstniecību (Kārlis Dziļleja, Aleksandrs Pelēcis, Vilis Veldre u. c.). Rakstījis par literārās dzīves notikumiem Latvijas traģiskajos gados (1917, 1919, 1940, 1941, 1949), sastādījis staļinisma represēto rakstnieku un mākslinieku sarakstus (ar biogrāfiskām īsziņām), kārtojis Viktora Eglīša reabilitēšanu. Pētī latviešu rakstnieku segvārdus un segburtus. Vairāku literatūras mācību grāmatu un enciklopēdiju līdzautors, radioraidījumu ciklu veidotājs. Strādājis Rakstnieku savienībā, Valsts izdevniecībā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Ilgonis Bērsons ir Atzinības krusta virsnieks (2005).

Ilgonim Bērsonam interese par pētniecību parādījās 1947. gadā viņa literatūras skolotājas ietekmē. Toreiz viņš mācījās Talsu vidusskolā.

"Bija tāda kundzīte, pie kuras mitinājos, un tā mīlēja ļoti daudz stāstīt par vietējo Talsu novada folkloru. Tas bija ļoti interesanti. Uzreiz sadomāju, ka jāpēta Talsu novada rakstniecība. Man tiešām ir saglabājies pirmais rakstiņš par Talsu novada rakstniekiem," atceras Bērsons.

Skolotāja šajos centienos Ilgoni Bērsonu atbalstījusi. Pēc vidusskolas viņš iestājās Filoloģijas fakultātē, un tur aizsākās viņa īstais ceļš zinātnē. Literatūrzinātnieks, kritiķis un dzejnieks Ilgonis Bērsons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē par nopelniem latviešu literatūras pētniecībā.

"Te aiz muguras vesels plaukts ar manām grāmatām un manām sastādītām grāmatām. Es pat nevaru saskaitīt, cik daudz to grāmatu ir. Ir paša rakstītas grāmatas, bet ir arī sastādītas un daļēji ar tekstu rakstītas grāmatas. Augstākā virsotne, protams, ir rakstnieku kopotie raksti," ar saviem darbiem iepazīstina Bērsons.

Ilgoņa Bērsona sastādīto kopoto rakstu sējumus tagad var atrast ļoti daudzu lasītāju grāmatu plauktos. Viņš atzīst, ka padomju laikos nācies samierināties ar cenzūru, tāpēc viena otra grāmata izdota ne tā, kā sākotnēji iecerēts. Tajā pašā laikā bijušas arī pārsteidzošas iespējas: "Tā jau ir kaut kāda neticama parādība: es – kulaka, represētā dēls – sēžu lauku mājās, savu vecāku mājās, un rakstu monogrāfiju par Aleksandru Grīnu. Tad tas ir kaut kāds neticams notikums, unikāls."

Ilgoņa Bērsona iemīļotākais žanrs ir detektīvstāsti par rakstniekiem un viņu pseidonīmiem: "Katrs zina, kas ir Auseklis īstā vārdā. To jau skolā iemāca. Vai kāds pseidonīms ir Blaumanim. Bet ir bezgala daudz tādu, kas nav atklāti. Man ir divas grāmatas iznākušas ar nosaukumu "Segvārdi un segburti"."

92 gadu vecumā Ilgonis Bērsons rakstniecībai un pētniecībai netaisās mest mieru. Savā mājoklī viņš uztur un veido kartotēku par latviešu rakstniekiem. Kartotēka nemitīgi tiek papildināta.

"Te ir viss salikts pa daļām. Momentā var atrast. Sākumā ir vispārējas ziņas, un tad ir pa gadiem," stāsta Bērsons. "Katru dienu kaut kas ir kartotēkā jāvāc klāt, ko es lasu. Lasu pēc iespējas vairāk dienasgrāmatas, atmiņas, dokumentus."

Ilgonis Bērsons stāsta, ka svarīga ir kārtīga pašdisciplīna, un arī savos ievērojamos gados viņš ik dienu kartotēku papildina ar jauniem ierakstiem. Nākamais mērķis viņam ir pabeigt krājumu par Kārli Skalbi: "Ir sastādīti Skalbes rakstu deviņi sējumi, bet vēl vajadzētu trīs sastādīt. Cik man būs spēka un varēšanas, es to darīšu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti