Grāmatā "No Arkādijas līdz Marsam" apkopoti Rīgas parku simt gadus senie plānojumi no Nacionālās bibliotēkas kolekcijas. Tostarp pilsētplānotāja Georga Kūfalta oriģinālie Uzvaras parka plānojumi un daiļdārznieka Andreja Zeidaka vēlāk pārveidotais parka plānojumus, kas ļauj izsekot teritorijas attīstībai laika gaitā. Bibliotēkas izstāžu kuratore un izdevuma sastādītāja Anda Boluža norāda, ka grāmata rāda gan parku vēsturi, gan arī aicina aizdomāties par parku nākotni: "Manuprāt, šobrīd ir tāds brīdis, kad parki ir īpaši nozīmīgi kā zaļā zona, domājot arī par bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Georgs Kūfalts bija unikāls pilsētplānotājs un savā ziņā vizionārs, kurš šos parkus paredzēja un attīstīja pilsētā. Un tajā dokumentācijā, kas mums ir palikusi, viņš raksta, ka tiesības uz parku ir katram. Un tas mums liek varbūt arī pārdomāt, ja mums ir tiesības uz parku, tad kādu mēs to vēlamies redzēt. Vai mēs vēlamies redzēt perfekto mauriņu vai varbūt mēs redzam, ka parkā var būt arī dabiskākas pļavas un katrā ziņā mums ir jāsaprot, ka parki ir arī mūsu redzējums par nākotni."
Bez senajiem Rīgas parku plānojumiem grāmata ļauj ceļot laikā arī ar vēsturisko fotogrāfiju palīdzību.
Anda Boluža klāsta: "Te, piemēram, mēs redzam Arkādijas parka fotogrāfijas, tās ir Ulda Brieža fotogrāfijas, man bija iespēja viņu satikt pirms gada un apskatīt arī viņa arhīvu. Kopā mēs atlasījām vairākas fotogrāfijas, kas ir šajā grāmatā. Tas ir protests pret metro būvniecību Arkādijas parkā 1988. gada aprīlī. Te mēs redzam Uzvaras parku, kur agrāk bija siena pļavas, kurās apkārtējo saimniecību lopiem vāca sienu. Vēl mēs redzam, kā tramvajs tika ierīkots parka apkaimē un kā tas izskatījās. Vēl redzams, kā Uzvaras parks atdzīvojās Ulmaņa laikos un kādi lieli pasākumi tur notika, tajā skaitā arī Dziesmu svētki un Latvijas aizsargu organizācijas 20 gadu jubilejas svētki."
Visi grāmatā iekļautie arhīvu materiāli apskatāmi arī iepriekš Nacionālajā bibliotēkā tapušajā izstādē par parkiem, bet jaunajā izdevumā tos papildina arī četru autoru – Kristas Burānes, Ilutas Dauškanes, Gundegas Laiviņas un Venta Vīnberga – speciāli grāmatai tapušās esejas, lai parādītu parku dažādās funkcijas.
"Piemēram, Gundega Laiviņa, kas ir studējusi urbāno vietradi Ņujorkā, pievēršas parku nākotnei pasaulē, kādas ir šīs tendences un kādi varētu būt parki pēc 20 vai 30 gadiem," stāsta Anda Boluža. "Savukārt Krista Burāne aplūko parkus no sociāli kritiskas pozīcijas un arī iezīmē parku un mākslas attiecības. Viņas esejā, protams, ieskanas arī protestu tēma un viņas secinājums, ka māksla parkos var kļūt par sociāli aktīvu procesu. Un tas ir pavisam cits veids, kā paskatīties uz parkiem, nevis tikai uz tādu mierīgu vietu, kur palasīt grāmatu, bet arī padomāt, vai tā ir vieta arī citām izpausmēm."
Grāmatas "No Arkādijas līdz Marsam" atvēršanas pasākums notiks 23. novembrī pulksten sešos kultūrtelpā "Smilga", kur par ekoloģiju un nākotni diskutēs arhitekti un dizaineri. Tāpat, atzīmējot grāmatas iznākšanu, pagarināts bibliotēkas izstādes "No Arkādijas līdz Marsam" apskates laiks līdz 2. decembrim.
