Deportācijas stāsts no tatāru sievietes skatpunkta romānā «Zuleiha atver acis»

Tatāru autores Guzelas Jahinas romānu "Zuleiha atver acis" latviski iztulkojusi Gunita Mežule. Tas ir deportāciju stāsts tatāru sievietes Zuleihas skatījumā. No vienas puses, ļoti līdzīgs mūsu deportāciju stāstiem, no otras puses – tajā ir arī daudz atšķirīgā. Kaut vai tas, ka romānu bagātina tatāru folklora, kurā ir pilnīgi citi sižeti un tēli nekā mūsu tautas tradīcijās.

Deportācijas stāsts no tatāru sievietes skatu punkta romānā «Zuleiha atver acis»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Romāns, protams, ir skaudrs un traģisks, bet tas lasītāju tomēr neieved depresijā vai tumsā, bet drīzāk ļoti skaidri apliecina, – kamēr pasaulē būs cilvēki, kuri pat visnežēlīgākajos apstākļos spēj saglabāt cilvēcību, godprātību un skaidru sirdi, tikmēr pasaule turpinās pastāvēt un atkal spēs atgriezties pie gaismas un cerības.

Tieši tāda ir Zuleiha – sīka, trausla tatāru sieviete, vienkāršas izcelsmes, bet viņai piemīt apbrīnojums sīkstums un spēks, arī ļoti augsta morāla noturība un viņu nespēj salauzt nekas, kaut gan izmisums, bads, aukstums – īpaši sākotnējā izsūtīšanas posmā – ir katras viņas dienas dzīves pavadoņi.

Patiesībā līdzās Zuleihai romānā īpaši izceļas vēl viens tēls, un tas ir Ivans Ignatovs, kurš Sibīrijā ir izsūtīto komandants. Viņš sākotnēji patiesi no visas sirds tic padomju varas ideoloģijai, pret izsūtītajiem izturas kā pret budžiem un citu cilvēku ekspluatatoriem, kuri ir pelnījuši tikt pāraudzināti, taču drīz vien viņam sāk atvērties acis un viņš sāk ieraudzīt šīs ideoloģijas ārkārtīgi šausminošo un absurdo būtību, un tā sāk vērsties pret viņu pašu. Bet Ignatovam izrādās ļoti liela loma Zuleihas dzīvē, viņš ir ne tikai viņas vīra slepkava un sodītājs, bet – kādos īpaši ekstremālos apstākļos – kļūst arī par viņas glābēju, kas ir viens no paradoksiem, ko izspēlē romāna autore un ko ar ļoti lielu ticamību varētu izspēlēt arī pati dzīve.

Romānā kopumā ir ļoti bagātīga personāžu galerija – un apstākļu īpašais skarbums jo īpaši spilgti izceļ arī cilvēku dabas kā ļauno, tā skaisto pusi; kādos īpaši spēcīgi izpaužas zemiskums, nelietība un gļēvums, bet citos turpretī – cildenums un drosme.

Romāna darbība aptver laiku no 1930. līdz 1946. gadam. Sākumā iepazīstam Zuleihas dzīvi kādā tatāru ciematā, tad viņas ceļu lopu vagonā līdz ar citiem izsūtītajiem uz Sibīriju, kā arī dzīvi nometnē (kas sākotnēji ir kaila eksistence), kur valda milzīgs tautu un sabiedrības slāņu sajaukums – vienkārši zemnieki un Ļeņingradas inteliģence, noziedznieki, musulmaņi un kristieši, pagāni un ateisti, krievi, tatāri, vācieši, čuvaši, mordvieši – viņi visi ir kopā un cenšas izdzīvot. Ļoti daudzi iet bojā.

Romānam ir ļoti bagāta valoda, ko latviski izcili atveidojusi tulkotāja Gunita Mežule, stāsts ir skaidri nolasāms, taču tajā ir arī dziļāks vispārinājums, kas liek domāt par dzīvi kopumā, katram par savām izvēlēm, par dzīves paradoksiem un arī brīnumiem. Un romānā Zuleihai šāds brīnums ir dēls Juzufs, tas ir tieši Sibīrijā piedzīvots brīnums un visdrīzāk arī galvenā atslēga Zuleihas lielajam sīkstumam un stiprumam.

Lasot romānu ļoti labi var iztēloties filmā, un izrādās – šāda filma jau ir – patiesībā televīzijas seriāls, kas uzņemts pēc romāna motīviem. Mums kas līdzīgs ir Viestura Kairiša "Melānijas hronika", bet lietuviešiem – Audrjus Juzēna "Ekskursante".

"Zuleiha atver acis" ir Guzelas Jahinas debijas romāns, jau ļoti slavens, tulkots un izdots 38 valstīs un saņēmis neskaitāmas literārās godalgas. To rakstīt autori pamudinājis viņas dzimtas liktenis, viņas vecmāmiņai bija 7 gadi, kad ģimeni deportēja uz Sibīriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti