Dzīve pilsētiņā rit šķietami gludi, līdz kādu dienu visi bērni nolemj aizbēgt uz mežu, jo uzskata, ka pieaugušie viņus par daudz kontrolē un komandē. Tā sākas igauņu dzejnieka Indreka Kofa grāmata "Kur palika bērni?"
"Bērniem apnika pieaugušo izvirzītie noteikumi. Piemēram, ka ir ļoti daudz jāmācās, ka nedrīkst izmantot telefonu tik, cik gribētos, vairākas reizes dienā jāmazgā rokas un zobi jātīra. Un tad ir diezgan loģiski, ka bērni galu galā izlemj, – mums pietiek, un mēs aizejam. Patiesībā grāmatas sākums ir ļoti traģisks, jo kas var būt briesmīgāks par mazpilsētu, kurā nav neviena bērna," saka grāmatas autors Indreks Kofs.
Lai grāmatas atvēršanas sarīkojumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sapulcinātie skolēni dzirdētu, kā skan igauņu valoda, sarīkojuma laikā dzejnieks Indreks Kofs lasīja fragmentus oriģinālvalodā, Maima Grīnberga un Inese Zandere skandēja ar izteiksmi to atdzejojumus.
"Indreks, tieši tāpat kā Inese Zandere, kura ir trešā vainīgā pie tā, ka šī grāmata ir latviski lasāma, ir ļoti labs, precīzu, skaistu elegantu atskaņu veidotājs, un, ja atskaņas saslēdzas ar nopietnu saturu, tad, manuprāt, iznāk saistošs un aizraujošs vēstījums," teic tulkotāja Maima Grīnberga.
"Man vispār patīk sižetiski gabali dzejā, kādreiz tie arī latviešu bērnu literatūrā ir bijuši vairāk izplatīti, pēc tam varbūt par daudz pamācoši sāka kļūt padomju laikā, tādi skolotājiski. Indreka gadījumā ir tas, ka šī ir tāda gara poēma ar skaidri izteiktu sižetu, visādiem saasinājumiem un ar negaidītu brīnišķīgu atrisinājumu un laimīgām beigām.
Tai grāmatai var sekot līdz nevis kā virknei atsevišķu dzejoļu, bet kā stāstam dzejā. Man tas ļoti patīk, mums nemaz tādu nav daudz. Vismaz mūsdienu latviešu dzejā.
Tur ir vēl daudz jauku lietu, piemēram, ironija," vērtē dzejniece, atdzejotāja un izdevniecības "Liels un mazs" galvenā redaktore Inese Zandere.
Apgāda "Liels un mazs" literārā sarīkojuma atmosfēru atbilstoši dzejoļu tēma ar trikiem papildināja Cirka skolas dalībnieks Klāvs Erķis, savukārt pats autors ietērpa dzejoļu noskaņu trompetes skaņās.
Jautāts, vai dzejoļos iekļauta paša autora pieredze un bērnība, Indreks Kofs atklāj: "Es mazotnē nebiju liels protestētājs. Drīzāk te ir mani kā tēva pieredzējumi, jo, skatoties uz saviem bērniem, es redzu, ka viņiem ir ārkārtīgi liela slodze. Droši vien zemapziņā esmu raizējies par to, kā viņi ar visu tiek galā. Tad kādā brīdī izdomāju, ka man gribētos uzrakstīt stāstu par to, kas dotu kaut kādu nojausmu par to, kā bērniem patiesībā gribētos dzīvot."
