"Dievs, dziedāt vēli tā, kā putni dzied!
Par to, kas dzimst un rodas Tavā dvašā.
Ar sirdi atvērtu liec ļaudīs iet
Un atrast viņos to, kā pietrūkst pašā"
– šīs rindas Broņislava Martuževa sarakstīja 1949. gada 7. aprīlī, dienu pirms savas 25 dzimšanas dienas. Viņu tolaik par darbošanos pretošanās kustībā vajāja čeka, viņa slēpās pagrīdē, un tur arī tapa šī lūgšana Dievam, tāpat kā ļoti daudzi citi viņas dzejoļi un dziesmas.
Pēc pieciem pagrīdes gadiem dzejnieci apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju, pēc atgriešanās Latvijā viņas veselība uz visu mūžu bija neatgriezeniski sabojāta, bet nebija tādas varas, kas spētu pakļaut viņas nelokāmo garu, ticību un pārliecību.
Kad 90. gadu vidū radio intervijā viņai vaicāja, vai nav nožēlas, ka viņas dzīve bijusi tik skarba tieši pārliecības dēļ, viņa atbildēja: "Nevienu momentu! Īsu brīdi vai līdz mūža galam – viss viens! Ja cilvēks ir reiz par cilvēku piedzimis, tad viņam ir jābūt cilvēkam! Bet nevis klānu niedrei vējā."
Sākot no pirmdienas, 8. aprīļa, visa gada garumā būs Martuževas simtgadei veltīti pasākumi, kas dos iespēju viņas personību un devumu atklāt daudz plašāk un dziļāk, stāsta Broņislavas Martuževas fonda "Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena: "Broņislava ir Latvijas tīrradnis cauri laikiem. Viņa bija Latvijas brīvvalsts bērns, un Latvija viņai bija dzīva cauri visiem laikiem – cauri vācu, krievu laikiem, cauri pagrīdēm. Latvija bija dzīva viņā vienmēr. Es domāju, ka simtgade ir tāds impulss, lai mēs viņai vairāk pietuvotos, vairāk viņā iedziļinātos un vairāk lasītu viņas dzeju. Simtgade nav punkts un pat ne komats.
Dzejniekam ir tikai viens datums – dzimšanas. Un tālāk viss turpinās."
Martuževa kā cilvēks bija ļoti tieša, azartiska, ar lielu dūšu un dzirkstījošu humoru, pati savu vitalitāti viņa skaidroja ar latgaliešu izcelsmi.
Vilnis Strautiņš, kas savulaik bija Martuževas kaimiņš un Indrānu pagasta padomes priekšsēdētājs, ne reizi vien uz savas ādas izjutis viņas temperamentīgo tiešumu: "Es no viņas dabūju bieži "pa kūkumu"! Viņa tieši pateica – dari nevis, kā tev saka darīt, bet dari, kā tev jādara! Bet kopumā viņa bija ar lielu humoru. Broņas tante, kā mēs viņu saucām, bija optimiste līdz beidzamam. Nekad neredzēju viņu norūpējušos, viņa vienmēr gāja ar humoru, jautrību.
Broņa – tā ir Latvijas vēsture."
Par Martuževas simtgades vadmotīvu izvēlēti viņas vārdi – "dižens mazums ved uz diženu lielumu" – dzejniece pati patiešām nepretendēja, ka viņas dzīve ir kaut kas dižs, bet ar laika ļoti labi var ieraudzīt tās nozīmes lielumu – uzskata Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ilze Kraukle: "Tā viņas nostāja, ka viņa visu laiku ir par Latvijas brīvību, ka viņai nebija jāatdzimst trešajā Atmodā, jo viņa visu laiku bija ticējusi un nešaubījusies, ka Latvijai ir jābūt brīvai. Un viņa šos savus principus nevienā brīdī nenodeva, lai cik smagu iespaidu tas atstāja uz viņu, viņas ģimeni, visu dzimtu. Viņa nevienā brīdī nesalūza. Viņas ticība gan Dievam, gan viņas gara spēks ir tik apbrīnojams, ka to var ņemt par tīrradni, kam līdzināties."
"Un kamēr trijas zvaigznes stāv,
Mēs brīvgrāmatu šķirstām.
Un kamēr trijas zvaigznes stāv,
Mēs nepiederam šķirstam.
Lai žogus ceļ, lai restes kaļ,
Mēs nākam, nākam atpakaļ
Pa brūcēm sirdīs cirstām"
(Dzejoļa "Brīvības piemineklis" fragments. Dzejolis tapis Sibīrijā, Taišetas trasē, 1952. gada 18. novembrī.)
8. aprīlī Lubānas vidusskolā notiks dzejnieces simtgades pasākums "Kā putni dzied", bet 13. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē būs vērienīgs koncertuzvedums "Topi stipra, sirds", kurā skanēs arī jaundarbi ar Broņislavas Martuževas dzeju. Pasākumi turpināsies visa gada garumā.
